Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Izstādes galerijā 2019 Izstādes galerijā 2018 Izstādes galerijā 2017 Izstādes galerijā 2016 Izstādes galerijā 2015 Izstādes galerijā 2014 Izstādes galerijā 2013 Izstādes galerijā 2012 Izstādes galerijā 2011 Izstādes galerijā 2010 Izstādes galerijā 2009 Izstādes galerijā 2008 Baltijas grafika Jēkabs Spriņģis Ģirts Burvis Inese Siliņa Pēteris Sidars Ingrīda Irbe Akmens, šķēres, papīrīt's Lietuvas glezniecība Stikla māksla Dmitrijs Lavrentjevs Ivars Muižulis Keramikas simpozijs Baiba Osīte Rudens 080808 Sigits Krevaitis Ziemassvētku izstāde Izstādes galerijā 2007 Izstādes galerijā 2006 Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Kontakti

GLEZNOTĀJA DMITRIJA LAVRENTJEVA IZSTĀDE

„MALDORORA VĒSTULES”

 

     Mākslinieka saskarsme ar Lotermona poēziju devusi impulsu pievērsties mistiskajiem visuma pirmsākumiem. Gleznās redzamie monumentālie zobu attēli uz melna fona liek mums atcerēties par piederību pie bezkaislīgā kosmiskā bezdibeņa. Šie jaunisztādītie mākslinieka darbi atšķiras no iepriekšredzētajiem ar monumentālu magnētismu un apliecina mākslinieka vēlmi piedalīties mūsdienu mākslas virzības procesos.

 

 

"Būtībā šie darbi ir melnbalts izmisums. Tikai tas ir estētisks, izsvērts un nepozē.

Pulsējošs melnais ar sīkiem, asiem baltā uzliesmojumiem. Baltais kā mistisks pirmsākums. Kosmoss, bezdibenis, nekas… Tieši no šīs gleznainās neesamības tumsas nāk Lotreamona, pasaules literatūras „lielā nezināmā”, „Maldorora dziesmu” autora suņi.

Traģisko plakņu bezkrāsainība robežojas ar realitāti, kurā nepastāv laiks, un izceļ dienasgaismā jēgas bezdibeņus, kas iesākumā uztverami zemapziņas līmenī. Tikai vēlāk sāk nākt dažkārt vienkārši necilvēciskas asociācijas. Visos laikos māksla bijusi īpaši jūtīga pret tādiem stāvokļiem kā bailes, sāpes, nāves priekšnojautas, izmisums un nepārvarama apmātība. Pēckeidža paaudzes māksliniekiem zemteksts un ideja nozīmē ļoti daudz. Taāu šī pieredze, šis cilvēciskais uzrāviens ir neizsīkstošs jaunu nozīmju un … jaunu mītu radīšanas avots. Audekli reklāmas paneļa lielumā. Melnumā izplātas pelēkas formas, kuras palielinājumā zaudējušas jebkādu līdzību ar pirmtēliem. Gandrīz biboloģiski ritmi. Šiem Dmitrija Lavrentjeva darbiem piemīt monumentāls magnētisms. Rodas sajūta, ka bezdibenīgā telpa balstās uz cietsirdīgām un drūmām zemapziņas alūzijām, kuras pati pēc tam arī aprij, kas ir pilnībā atbilstoši Dziesmu garam. Savukārt bezdibenis pats kļūst par telpu jaunām drūmām un bieži vien postošām pārdomām. Ne jau velti Maļeviās melno krāsu sauca par intelekta aģentu. Kaut arī kopš vispārējas māksliniecisko aprindu aizraušanās ar monohromo glezniecību pagājis krietni ilgs laiks, (izstāde „Monohroms”, 1960. gads), Dmitriju Lavrentjevu saista tieši šī bezkrāsas daudzdimensionalitāte.

Jo katra mākslinieka dzīvē pienāk brīdis, kad radošais nodoms grib balstīties kultūrslānī, kad kultūratmiņa iznāk priekšplānā.

Lotreamona dzeja Dmitrijam Lavrentjevam devusi iespēju paskatīties uz glezniecību kā izsmalcinātu zīmju sistēmu, kas salīdzināma ar tekstu.

„Maldorora dziesmas” māksliniekam nozīmē radīt pašam savu rūgto mītu un nodoties tēlainām un uzmācīgām pārdomām par to, kas ir pārliecinošs kā veca melnbaltā fotogrāfija."

 

Svetlana Hajenko 

Baltijas Starptautiskā akadēmija

 

 

Dmitrijs Lavrentjevs

 

Dmitrijs Lavrentjevs

 

Dmitrijs Lavrentjevs      Dmitrijs Lavrentjevs