Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Izstādes galerijā 2019 Izstādes galerijā 2018 Izstādes galerijā 2017 Izstādes galerijā 2016 Izstādes galerijā 2015 Izstādes galerijā 2014 Izstādes galerijā 2013 Izstādes galerijā 2012 Izstādes galerijā 2011 Izstādes galerijā 2010 Izstādes galerijā 2009 Izstādes galerijā 2008 Baltijas grafika Jēkabs Spriņģis Ģirts Burvis Inese Siliņa Pēteris Sidars Ingrīda Irbe Akmens, šķēres, papīrīt's Lietuvas glezniecība Stikla māksla Dmitrijs Lavrentjevs Ivars Muižulis Keramikas simpozijs Baiba Osīte Rudens 080808 Sigits Krevaitis Ziemassvētku izstāde Izstādes galerijā 2007 Izstādes galerijā 2006 Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Kontakti

Glezniecībā Ingrīda Irbe ļaujas dabas iedvesmai. Studiju gados, sekojot klasiskās mākslas izglītības pamatnostādnēm, viņa galvenokārt pievēršas priekšmetiskajai glezniecībai. Viņas mīļākie motīvi ir ainavas un augi, plašas pļavas un ziedu lauki.

            Uzturēšanās un studijas ASV mainīja viņas glezniecības veidu. Tur viņa tuvāk iepazina abstrakto mākslu un sāka ar to eksperimentēt. Viņa kļuva brīvāka, pārsvarā gleznoja abstrakti un pievērsās jaunu izpausmes iespēju meklējumiem glezniecībā.

            Atgriezusies Latvijā, viņa rod iedvesmu dzimtenes ainavās ar plašajiem laukiem, kuri viņai ir īpaši tuvi. Viņa pamazām izveido savu mākslas valodu, kuras pamatā ir daba un tās formas, tomēr tā tiek ievērojami abstrahēta un pārvēršas īpašās mākslinieciskās formās.

            Ingrīda Irbes darbus raksturo individuāls un spontāns gleznošanas stils ar plašu žestu un vērienīgiem otas triepieniem, viņa veido dzīvīgas un aizkustinošas vidēja un liela formāta gleznas. Lielākoties mazie motīvi ir sadalīti vienmērīgi, gandrīz tapetēm raksturīgā veidā pa visu gleznu vai arī viņa komponē šos motīvus ritmiskā kustībā ar dažiem vai nedaudz mainīgiem akcentiem uz gleznas laukuma.

 

Dr. Katerina Vatsella, Brēmene

 

            Zils zirgs zirņos. Jā, zils zirgs zirņos. Vēl vakar es viņu redzēju . Viņš ēda zirņu zilos ziedus, un es zinu, kāpēc viņš ir zils.

            Tā nolēma citi zirgi. Sanāca kopa visas pasaules zirgi. Visu Zirgu Pilnsapulcē – melnie, baltie, bērie un dūmakainie, sirmie, pātie un ābolainie teica: “ Var gadīties, ka mašīnas visu uzvar un mums būs jāiet bojā. Jau tagad mums ir tik maz kumeliņu. Un vecos zirgus atdod lapsu fermās lapsām. Darīsim tā, lai viens zirgs ir mūžīgs!” Viņi nolēma, ka mūžīgais zirgs būs ilgu un cerību krāsā – vizbuļu, hiacintu un neaizmirstuļu zils. Visur tur, kur cilvēks uz pasaules ilgojas, tur viņam jābūt klāt, tāpēc zilajam zirgam deva zilus spārnus un nosauca to par

                                                            ZILO CERĪBU ZIRGU.

 

                                                                                                            Imants Ziedonis, “Zilā pasaka”

 

            “ Tu esi sapņu zirgs,” viņam teica. “Tu vari ēst visu un dzert visu to pašu ko mēs, visi zirgi,” viņam teica, “ bet, tikko tu ēdīsi  tikai to vien, ko visi ēd, tu pazaudēsi savu zilo krāsu un iesi bojā.

Tu esi sapņu zirgs, un tev jāēd neaizmirstules. Visas zilās puķes ir tava barība. Kad debesis ir zilas un tīras, ej un debesīs izvārties! Kad jūra ir zila, ej un jūrā izpeldies! Un , kad tu gribi dzert, tev ir jāuzmeklē zilie cerību avoti.

 

                                                                                                            Imants Ziedonis, “Zilā pasaka”

 

            Tie, kas jāj ar  ar zilo zirgu, tie visu pasauli redz zilu: esot zili zaķi, zili pūpēži un zilas ievas. Tāpēc jau arī saka: zili brīnumi. Pats zilais zirgs jau ir zils brīnums, un, kas viņu jāj, - redz zilus brīnumus. Parasti gan viņš laižot sav tuvumā un atļaujot ar sevi jāt tikai dzejniekiem, bet ja jums ir saujiņa zilu auzu... Vai jums ir saujiņa zilu auzu?

 

                                                                                                            Imants Ziedonis, “Zilā pasaka”

 

  

,,Tu esi skaists, jel kavējies”, tā gribas teikt sekojot Ingrīdas Irbes skatienam.

Ļoti mierīgam un skaidram skatam. Liekas, ka mūs ved feja, kura labi pārzina ziedu un zāļu valstību.

Pa zāļu tuneļiem spīd cauri gaismas kūļi. Ziedu valstības bagātības. Mums piedāvā tieši to, ko alkst mūsu piekususī acs – zilu ziedu un zāļu gleznas. Tie kārtojas, kā dabā, kā pušķī.

Gleznās ziedi kārtojas kā mantrās, atkārtojoties pastiprinot savu efektu.

Mums tiek piedāvāti mierīgi un klusi priecīgi skati, kuri tanī pašā laikā ir ļoti spilgti savā tīrībā un svaigumā. Kuri remdē mūsu slāpes. Tik vien, tik maz un tik skaisti.

 

                                                                                                            Gleznotāja Aija Zariņa

 

 

 

I. Burāne, I. Irbe, M. Heimrāts

 

S. Sīle

 

Izstādes atklāšana

 

I. Irbe