Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Izstādes galerijā 2019 Izstādes galerijā 2018 Izstādes galerijā 2017 Izstādes galerijā 2016 Izstādes galerijā 2015 Izstādes galerijā 2014 Izstādes galerijā 2013 Izstādes galerijā 2012 Izstādes galerijā 2011 Izstādes galerijā 2010 Izstādes galerijā 2009 Izstādes galerijā 2008 Izstādes galerijā 2007 Skapis Akmens atmiņa Lietuvas tēlniecība Biruta Delle Pēteris Taukulis Mākslas dienas Maija Bērziņa Nieze Maija Tabaka Monika Ose Malda Muižule Turku māksla Alberts Pauliņš Georgs Smelters Kristians Brekte Gleznotāji trijās paaudzēs Kirils Panteļejevs Izstādes galerijā 2006 Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Kontakti

ATMIŅAS PAR NĀKOTNI - Georgs Smelters

ATMIŅAS PAR NĀKOTNI

 

 

„Zīmējums ir mākslinieka sakne, tā ir viņa dzīvība” − tik smaga un reizē tik apbrīnojamai skaidra un vienkārša ir GEORGA SMELTERA atziņa. Tā izauklēta teju piecos gadu desmitos, kopš viņš darbojas mākslā, ieskaitot te arī mācības J.Rozentāla mākslas vidusskolā (beidzis 1961) un studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (beidzis 1970).

 

„Zīmējums ir mākslinieka ceļvedis, mākslinieka grēksūdze. Zīmēšana ir pilnīga koncentrēšanās, tā ir nežēlīga paškritika.” Tik viedas atziņas, trīs gadu desmitus būdams pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedrā, profesors Smelters licis pie sirds saviem audzēkņiem − topošajiem māksliniekiem.

 

Pirmie Smeltera darbi, kas parādās jauno mākslinieku un citās lielās kopizstādēs, ir spožas grafikas lapas, pārsvarā litogrāfijas un serigrāfijas (sietspiedes) tehnikās. Žilbinošs neskartas lapas baltums pret sulīgu vai bezdibenīgi samtainu melnumu mākslinieciskā tēla atveidā. Tam laikam (20.gs. 60./70.gadu mijai) neierasta kompozīcija − vienlaikus lakoniska un gleznieciski vējainas kustības pilna. Tais laikos un vēl vairākus gadu desmitus uz priekšu oficiāli neatzīta un nepieņemta (arī burtiski − noraidot tādu darbu eksponēšanu izstādēs) tēlu izveide, tik ļoti pietuvinot skatu objektam, ka tas sāk zaudēt tiešas realitātes īpašības, pārtop jaunā kvalitātē − vispārinājumā, kas robežojas ar abstrakciju. Grafikā ar kaut ko tādu tolaik grūti izlauzt ceļu. Gunāra Kirkes mudināts, Smelters tam visam pielietojuma iespējas atrod un iestiprina plakātā − mākslā, kas viņu nopietni saistījusi jau kopš Rozentāla skolas laikiem.

 

Izcilas zīmētāja dotības, īpašs gleznieciskums − krāsu dzidrumā, skaņojumā, aizvien it kā spirgta vēja pilnā uzlicienā, caur to paustā, bet no mākslinieka personības izrietošā emocionalitāte ir īpašības, kas Smelteram nodrošina stabilu vietu starp izcilākajiem latviešu plakāta meistariem 20.gs. 70. un 80. gados − tieši šī mākslas veida spožākā uzplaukuma posmā Latvijā. Un tā − kopā ar Gunāru Kirki, Laimoni Šēnbergu, Gunāru Lūsi, Ilmāru Blumbergu, Juri Dimiteru, vēl citiem − Georga Smeltera vārds kļūst plaši pazīstams ne vien toreizējā Padomju Savienībā, bet visas Eiropas un pasaules plakāta mākslā.

 

„Nereti mēs atceramies kaut ko vienu, kas uz laiku laikiem saistās ar mākslinieka vārdu” saka gleznotāja Džemma Skulme. „Georgam tāds ir plakāts ar bērnu un zemeslodi” (Starptautiskais bērnu aizsardzības gads, 1978). Bet vajag tikai sākt atcerēties (un šī izstāde dod šādu iespēju): ellīgi izaicinošais gailēns ( Jauno mākslinieku izstāde, 1972), neatvairāmā muļķa aita (Gājēji? Un tu...!, 1978) valdzinoši dzidrie krāsu laukumu pludinājumi un caurspīdīgās ūdens lāses akvareļu izstāžu plakātos, elegantās, noslēpumaini līganās jaunās dāmas modes plakātos un vēl, un vēl. Ar latviešu modes mākslu Smelters bijis cieši saistīts gadu desmitiem, un, pēc dažu speciālistu domām, viņa izsmalcinātā gaume un inteliģence noteikušas ne vien savulaik populārā žurnāla Rīgas modes seju, bet kādā mērā arī latviešu tērpu dizaina attīstību izsmalcinātas elegances virzienā vispār.

 

Zīmētāja talantu māksliniekam ir iespēja īpaši atraisīt divu gadu (1981 − 1982­) stažēšanās laikā Itālijā, Romas Mākslas akadēmijā. Viņš iemācās itāliešu valodu, apceļo zemi, aplūko simtiem seno mākslas pieminekļu un rada veselu sēriju lielisku

vijīgas melnas līnijas zīmējumu un serigrāfiju. Vienlaikus top arī izmēros nelielas, attēlojuma tiešumā un jūtīgā krāsu izsvarojumā valdzinošas eļļas glezniņas (Senās Romas tilts, Villa Abamelek, Senā Roma u.c., visas 1982). Vēlāk šis pieredzes uzkrājums savdabīgā veidā izlejas jaunos plakātos (Klusā daba no Latvijas Aizrobežu muzeja fondiem, 1982, u.c.), tostarp uz reālistisku zīmējumu balstītajā mākslinieku portretu sērijā (Leo Svemps, Ilmārs Blumbergs, Maija Tabaka u.c., visi 1987).

 

Lielais pārvērtību laiks − 90.gadi − pārsvaro un sagriež arī Georga Smeltera dzīvi un mākslu. Kopš tā laika viņa darbība ievirzās divās diezgan atšķirīgās gultnēs. Jaunībā īstu piepildījumu neguvusī vēlme radīt atraisītas, ekspresīvas abstrakcijas tagad gūst piepildījumu brīvos, vieglos, rūpīgi komponētos gleznojumos uz papīra − reizē abstraktos un iztēli rosinošos. Pamatā paturot mākslinieka rokas izkoptās prasmes, tikai kā tehnisku līdzekli kompozīcijas noslēgumposmā Smelters te izmanto datoru. Otra darbu grupa un iztikas avots māksliniekam ir pasūtījumi dizaingrafikā − pastmarkas, emblēmas u. tml.

 

„Māksla ir ideālu apliecinājums.” Ar tādu domu, likteņa atvēlēto iespēju robežas nereti iecirtīgi pārkāpdams, joprojām strādā Georgs Smelters.

 

Rūta Muižniece

 

G. Smelters