Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Izstādes galerijā 2019 Izstādes galerijā 2018 Izstādes galerijā 2017 Izstādes galerijā 2016 Izstādes galerijā 2015 Izstādes galerijā 2014 Izstādes galerijā 2013 Izstādes galerijā 2012 Izstādes galerijā 2011 Izstādes galerijā 2010 Izstādes galerijā 2009 Izstādes galerijā 2008 Izstādes galerijā 2007 Izstādes galerijā 2006 Rudens 2006 Skats no augšas Ģirts Bišs, Modris Brasliņš - 21 Ieva Sara Breikša Līga Jukša Vitolds Kaāerovskis Kuršu kāpas Keramikas simpozijs Nikolajs Breikšs Tekstils+X Jānis Kupčs Dzidra Ezergaile Imrans Nuralijevs Solveiga Vasiļjeva Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Kontakti

Vitolds Kaāerovskis

VITOLDS KAČEROVSKIS 80

 

 

 

Vitolda Kaāerovska izstāde veltīta autora astoņdesmitgadei.

1989. gada izdotajā katalogā mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja Ingrīda Burāne raksta:

"Savas esības un savas glezniecības pamatus viņš radošās darbības laikā ir meklējis ļoti plašā amplitūdā. Kā satura, tā gleznieciskās izteiksmes ziņā. Ja mēģinātu vilkt taisni, kas uzrāda viņa attīstības māksliniecisko principu noskaidrošanu, tad iezīmētos ceļš no daudzfigūru kompozīcijām līdz portretam, no cilvēka atklāsmes līdz dabas tēla uztverei. Tas ir ceļš no stāstošām patiesībām par konkrētām situācijām par konkrētām situācijām, ikdienas norisēm līda cilvēka ārējās un iekšējās būtības fiksējumiem un vēl tālāk līdz vispārinātam dabas pasaules tvērumam.

Šodien M. Marherte par Vitoddu kaāerovski atceras pastāstīt :

Vitolds Kaāerovskis dzimis 1926. gada 17. oktobrī Rīgā. 1941. gadā beidzis pamatskolu Franāu licejā un 14. jūnijā kopā ar ģimeni izsūtīts uz Rietumsibiriju. Latvijā atgriezies 1947. gadā  un 35 gadu vecumā viņš iestājas Mākslas akadēmijā, „lai izteiktu sevi  – ar krāsu un zīmējumu”.

Mākslas akadēmiju V. Kaāerovskis beidza pie profesora Ed. Kalniņa, mācījās pie tādiem meistariem kā Ubāns, Breikšs, Zariņš, Jansons.

Katrs no Akadēmijas meistariem ir kaut ko devis ar savu personību, savu attieksmi, ar savu dzīves un Mākslas pieredzi.,, Atceros Kārli Jansonu, kas atvēra acis uz cilvēka garīgo būtību. Mācot anatomiju, viņš atklāja daudz noslēpumu, pēc kā vadoties var atklāt cilvēka raksturu; viņš runāja ļoti vienkārši – cilvēkam ir jāpazīst tā māja, kurā viņš dzīvo. Mēs redzam to, ko mēs zinām”. „Mākslinieks daudz mācījies arī no dižgariem – pasaules mākslas skolotājiem, no Velaskēza, Ek Greko, Trenera, Konstebla.

Viņš pats vairāk pievērsās ainavai, portretam un klusajai dabai. Strādāja pie dažādām tēmām. Viņu interesēja vēsture, notikumi Latvijas un citu tautu dzīvē. Lielu iespaidu bija atstājuši Spānijas pilsoņu kara aculiecinieku stāsti. Vitolds Kaāerovskis strādāja pie lauku dzīves tēmām, atveidoja dažādu paaudžu cilvēku portretus piemēram, Egonu Līvu, K. Baronu, K Valdemāru, E. Virzu. Viņu saistīja arī jūras ainavas, un mākslinieks aktīvi piedalījās marīnistu darbu izstādēs. Pasteļa tehnikā tapuši ceļojumu cikli, „Atmiņas no ostas. Francija”, „Vecā Buhāra”, „Austrumu motīvs” . Viņa jūras ainavās neiztrūkstoši jūtama zvejas vīru raupjā ikdiena arī tad, ja gleznotas laivas ir tukšas.

Ar lielu atbildību viņš gatavojās savai pirmajai lielajai personālizstādei, kas notika Mākslinieku namā 1989. gadā. Izstāde rosināja mākslinieku apkopot atziņas par savu ceļu mākslā, tās viņš ieskicēja lakoniskiem, ekspresīviem vārdiem. Pārlasot, šīs rindas šodien, jūtam mākslinieka dzīves sparu – to enerģiju, kas strāvo V. Kaāerovska darbos.

Atmiņas mākslinieks akcentē arī krāsas nozīmi: „Krāsa glezniecībā ir visa tās būtība. Tas ir simbols. Tāpat kā dzejā ir vārdi, tā gleznā ir krāsa”."