Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Izstādes galerijā 2019 Izstādes galerijā 2018 Izstādes galerijā 2017 Izstādes galerijā 2016 Izstādes galerijā 2015 Izstādes galerijā 2014 Izstādes galerijā 2013 Izstādes galerijā 2012 Izstādes galerijā 2011 Izstādes galerijā 2010 Izstādes galerijā 2009 Izstādes galerijā 2008 Izstādes galerijā 2007 Izstādes galerijā 2006 Rudens 2006 Skats no augšas Ģirts Bišs, Modris Brasliņš - 21 Ieva Sara Breikša Līga Jukša Vitolds Kaāerovskis Kuršu kāpas Keramikas simpozijs Nikolajs Breikšs Tekstils+X Jānis Kupčs Dzidra Ezergaile Imrans Nuralijevs Solveiga Vasiļjeva Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Kontakti

21 - Modris Brasliņš, Ģirts Bišs

„21”

 

Modra Brasliņa gleznas un Ģirta Biša fotogrāfijas

 

 

Ir vērts meklēt cilvēka piederību procesiem, kas ir neatkarīgi no sociālajām vai politiskajām konvencijām, rasu vai reliģiskajām atšķirībām laikā, kad notiek civilizāciju sadursme. Izstādei izvirzīti trīs motīvi – kosmoss, cilvēks un tehnoloģiju iespējas.  

 

 

Mūsu uzdevums nav dot atbildi, kā būtu jādzīvo tālāk, mēs to nemaz nevaram. Izstāde nav mēģinājums modelēt ideālu pasaules uzbūvi vai piedāvāt receptes, kā to darīt. Visi motīvi balstās uz reāli eksistējošām formām, kurām tomēr cilvēki maz pievērš uzmanību. Interese par Visumu atkal kļūst tīri utilitāra, puse no Mēness jau ir pārdota, un mēs skatāmies uz citām planētām, kā uz iespēju pārvākties ekoloģiskas katastrofas gadījumā. Svarīgi ir atgādināt par esamības, notiekošā fenomenu. Makro un mikrokosmiskais mērogs, no kura varam parādīt tikai atsevišķus fragmentus, neattiecas uz  “nodokļiem un nāvi” – divām nemainīgām vērtībām, kas nosaka mūsu dzīvi sabiedrisko formāciju kontekstā. Šis mērogs norāda uz notiekošā noslēpumu un diženumu.

 

Kosmoss

Civilizācija dzīvo, ne tikai pakļaujoties naudas un varas svārstībām. Mēs dzīvojam Piena Ceļa galaktikā, kur notiek zvaigžņu piedzimšana un miršana, kur veidojas un sabrūk planetāras sistēmas, un iekļaujamies dabas procesos. Visums ir diskrēts, skaists, neizzināms. Visuma skaistuma valdzinājums nes tādu informācijas plūsmu, kas būtībā nevar tikt verbalizēta. Mūs interesē Apslēptā manifestācija pati, jo tās analīze vai izskaidrojami nav iespējami.

 

Cilvēks

Gleznojumos izmantoti anatomiski cilvēka attēli, kuru atainošanas mērķis ir nevis medicīnisks, bet gan ilustrācija iedziļināšanās procesam. Visi dzīvības procesi, kas notiek cilvēka organismā, ir sarežģītas sistēmas, kas nodrošina mūsu spēju elpot, domāt, uztvert, radīt, būt.

Fotogrāfijās fiksētas mikroskopisku, specifiskām filmu emulsijām piemītošu īpatnību radītas sistēmas - daļēji ķīmisku, daļēji arī digitālu artefaktu rezultāti. Šīm sistēmām nav tieša sakara ar cilvēka esamību, tomēr tajās atspoguļojas šīs esamības struktūras. Tā ir mikrokosma projekcija.

 

Tehnoloģijas

Mūsdienu tehnoloģijas un komunikāciju temps nojauc robežas un padara pasauli tik pieejamu, kā vēl nekad agrāk. Tehnoloģijas pašas par sevi nav nekas labs vai slikts. Tas ir instruments. Izstādes darbu gadījumā tās – fotogrāfija, datorsimulācija, tomogrāfija, satelītattēli u.c. - ļauj izmantot motīvus, kas neapbruņotai acij nav pieejami. Tomēr atklāts paliek jautājums: kas vispār ir izzināms un kas turpretī var tikt vienīgi aplūkots.

 

 

Ģirts Bišs līdz šim bijis pazīstams kā komponists un filmu mūzikas autors ("Lielais Kristaps" 2005. gadā) un fotogrāfijai pievērsies samēra nesen. Ģ. Biša fotogrāfijās vērojam "iepakojuma" tendenci, diskrētumu, distanci, kas rezultējas zināmā vizuālā klusumā, kurš māksliniekam ir interesants turpmākiem radošiem pētījumiem. No otras puses, "iepakojuma" principam piemīt arī dekoratīvais aspekts. "Izvēle, attiecībā uz ritmu un krāsu man ir daudzkārt svarīgāka, nekā sižets. Tāpēc man ir tuvs tā dēvētais Konkrētās fotogrāfijas virziens, kur fotogrāfija pievēršas pati saviem līdzekļiem un iespējām, atsakoties no tik pierastās "ārpasaules reproducēšanas", atzīst Ģirts. Citējot Theo van Doesburg (Konkrētās mākslas manifests, 1930) - "Attēla elements nenozīmē neko citu, kā vienīgi pats sevi".

  

Modris Brasliņš savus darbs sāk izstādīt jau kopš 1995. gada, ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Vairāki Modra Brasliņa darbi atrodas privātkolekcijās Vācijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā. Strādā glezniecība un poligrāfijā.

Modris - “Mani interesē panākt tēlainu un dokumentālu iespaidu. Es gribētu atsaukties uz Jozefa Boisa teikto :"Es domāju. ka ir pienācis gals mūsdienu mākslai un ir jārada antropoloģiska māksla", un uz literatūras klasiķa Oskara Vailda vārdiem, ka ir (notiek, eksistē), tas, kas ir redzams.”

 

21

 

21