Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Darbu iegāde Kontakti

 

 

 

10.augustā 18.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā starptautiskā grafikas festivāla „Printmaking In” ietvaros notiks saruna ar poļu mākslinieku Mačeju Jaroščuku (Maciej Jaroszczuk) un amerikāņu māksliniekiem Stīvu Vanoni (Steve Vanoni), Džimu Pērtlu (Jim Pirtle), Leksiju Haringtonu (Lexi Harrington), Maru Katalanu (Mara Catalan), Gebu Berru (Geb Berr) un mākslinieku apvienībām Wild Torus un Antibody Corporation.

Mačejs Jaroščuks ieradies Rīgā, lai rezidences laikā papildinātu savu grafikas darbu sēriju „Pelnu diena”. 11.augustā 16.30 jaunā galerijā LMS ēkā, 11.novembra krastmalā 35, 5.stāvā, 81.telpā, tiks atklāta Mačeja personālizstāde.


 

Festivāls „Printmaking In” piedāvā iespēju iepazīties ne tikai ar ASV grafiķu veikumu izstādē „Klusuma vētra”, kas apskatāma LMS galerijā, bet arī piedzīvot performances, kas norisināsies 11.augustā festivāla izstāžu atklāšanas rallija ietvaros, atklājot izstādes, kurās piedalās mākslinieki no ASV, Austrālijas, Ķīnas, Polijas, Igaunijas un Latvijas. Rallijs aizsāksies 15.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un turpināsies 16.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, 17.00 Rīgas Mākslas telpā, 18.00 Gētes institūtā, 19.00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā, 20.00 Kaņepes Kultūras centrā un noslēgsies 22.00 bārā Autentika.

 

Savukārt, sestdien, 12.augustā 20.00 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā festivāla ietvaros norisināsies Agneses Bordjukovas laikmetīgās dejas izrāde „Dzirdi mani”

 

Festivāls "Printmaking IN" ir ikgadējs starptautisks festivāls, kas radies Igaunijā, Pērnavā, 1998. gadā. Festivāls rada vienojošu platformu māksliniekiem no dažādām pasaules valstīm Eiropā, Skandināvijā, Amerikā, Austrālijā un Āzijā. Festivāla notikumi piedāvā iepazīt grafikas dažādās tehnikas visā to plašumā. Tas prezentē un kopj tradicionālās grafikas tehnikas (kā linogriezums, kokgriezums, sietspiede u.c.), bet parāda arī grafikas starpdisciplināro raksturu.

 

 

 

Festivālu organizē biedrība “Grafikas Kamera” un mākslinieku apvienība “NON GRATA” (Igaunija) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, biedrību “Latvijas mākslinieku savienība”, Izstāžu zāli “Rīgas mākslas telpa”, Gētes institūtu Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmiju, Kaņepes kultūras centru, “Free Riga” un DABA.INFO. Festivālu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, ASV vēstniecība Latvijā, Luste silkscreen studio, Akmeņlauzis, Zemgus Poligrāfijas Serviss, Folkklubs Ala Pagrabs, Upnet. Informatīvie atbalstītāji: RadioNABA, Arterritory, Satori.

 

Festivāla mājaslapa: www.printmaking.lv

 

Festivāla Facebook lapa: https://www.facebook.com/PrintmakingInLatvia/

 

Informāciju sagatavoja:

 

Māra Uzuliņa

 

Biedrība “Grafikas kamera”

 

Festivāla “Printmaking IN” koordinatore ārējās komunikācijas jautājumos

 

festival@printmaking.lv

 

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

Š.g. 14. septembrī Latvijas Mākslinieku savienības galerijā Māra Upzara personālizstādes "Vakara pastaiga" ietvaros notika tikšanas ar mākslnieku. Piedalijās Nacionālās Mākslu vidusskolas Jaņa Rozentāla Mākslas skolas, Rīgas Kultūras koledžas un Ekonomikas un Kultūras augstskolas audzēkņi un pasniedzēji.


 

 

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

Aicinām uz tikšanos ar mākslinieku Māri Upzaru 14.septembrī plkst. 16:00 LMS galerijā 11.novembra krastmalā 35, Rīgā!

 


 

LMS galerijā līdz 18.septembrim apskatāma gleznotāja Māra Upzara personālizstāde "Vakara pastaiga". Šī ir mākslinieka  devītā personālizstāde, kas piedāvā apskatīt dažādu gadu darbu izlasi ar izteikti konstruktīvu krāsu laukumu kārtojumu.


Gleznotājs Māris Upzars beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju 1997. gadā. Tajā paša gadā kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Mākslinieks skolojies pie izcilajiem latviešu gleznotājiem - Borisa Bērziņa, Induļa Zariņa un Alekseja Naumova. Kopš 1991. gada regulāri piedalās izstādēs un simpozijos gan Latvijā, gan tādās valstīs kā Zviedrija, Gruzija, Beļģija, Zviedrija u.c. Māra Upzara darbi atrodas privātkolekcijās ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Itālijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā ,Spānijā, ASV.

 

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

 

Diskusija „Baltijas ceļš. Lielākā performance Baltijā”


 

Latvijas Mākslinieku savienība aicina ikvienu trešdien, 29.oktobrī plkst. 17.00 piedalīties diskusijā "Baltijas ceļš. Lielākā performance Baltijā". Diskusija notiks LMS Galerijā, 11.novembra krastmalā 35.

 

„Baltijas ceļu” dēvējam par unikālu sociālu fenomenu, kas rada ietekmi arī uz šī laikmeta procesiem un ir nedzēšami iespiedies Baltijas tautu kolektīvajā atmiņā. Diskusijā risināsim dažādus jautājumus. Vai "Baltijas ceļu" var uztvert kā mākslas darbu? Kā izvēlētā protesta forma raksturo konkrētā laika situāciju Baltijas sabiedrībā un inteliģencē? Kas notiek ar inteliģences aktīvismu mūsdienās un vai „Baltijas ceļš” kā ideja spētu eksistēt arī 2014.gadā?

 

Diskusiju vadīs jauno mediju mākslinieks, urbānās vēstures un sabiedrības pētnieks Mārtiņš Eņģelis. Savu viedokli paudīs gan tā laika aktīvisti, inteliģences pārstāvji, mākslinieki, kā arī jauni cilvēki, kas skatās uz šo notikumu ar distanci un spēj analizēt to kā sociālu fenomenu sabiedrības norisēs. Dalību diskusijā apstiprinājis Romualds Ražuks, Juris Dobelis, Aleksandrs Demāenko un Igors Dobičins.

 

Diskusijas noslēgumā būs iespēja vērot Jura Podnieka filmas, kuras komentēs J.Podnieka asistents Aleksandrs Demāenko . Paredzētās filmas: "Krustceļš", "Impērijas gals" un "Vai viegli būt jaunam?".

Diskusija notiek Baltijas valstu mākslinieku ceļojošās izstādes "KELIAS/CEĻŠ/KETT" ietvaros, tāpēc diskusijas laikā būs lieliska iespēja aplūkot mūsdienu mākslinieku darbos pausto attieksmi pret „Baltijas ceļu”. Izstāde ir ieskats mūsdienu Baltijas mākslā, jo no katras valsts piedalās 12 dažādu mākslas veidu pārstāvji, kuru darbos vērojama gan krāsu ekspresija un izteiksmīgu triepienu faktūras, gan arī minimālisms un lietišķums, kas parāda cik ļoti dažādi cilvēki izjūt „Baltijas ceļu”. Arī katram māksliniekam asociācijas par šo notikumu ir pilnīgi savādākas, tāpēc izstādē eksponētie darbi atspoguļo plaša spektra emociju, uztveres un sajūtu daudzveidību.

 

Izstāde „KELIAS/CEĻŠ/KETT” būs aplūkojama LMS Galerijā līdz 3. novembrim.

 

***

 

Diskusija „Baltijas ceļš. Lielākā performance Baltijā”

29.oktobrī pulksten 17.00

LMS galerijā, 11.novembra krastmalā 35

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

DARZAKERAMIKA

 

DISKUSIJA "DĀRZA KERAMIKAS FENOMENS

22.08.2014. PLKST. 17:00


LMS GALERIJA, 11. NOVEMBRA KRASTMALA 35


 

22. augustā, plkst. 17.00, LMS galerija Izstāžu zālē, 11.novembra krastmalā 35, notiks publiskā diskusija "Dārza keramikas fenomens".
Diskusijā piedalīsies un būs iespējams iepazīties ar Latvijas keramiķiem kā Violeta Jātniece, Izabela Krolle, Maruta Zeberiņa, Ausma Žūriņa, Anna Žūriņa, Skaidrīte Cihovska, Normunds Laņģis u.c., kā arī izstādes kuratorus Igoru Dobiāinu un Jāni Purcenu. 
Tikšanos aktīvā sarunā un viedokļu apmaiņā vadīs keramiķis Imants Klīdzējs.

Diskusijā piedalīsies un būs iespējams iepazīties ar Latvijas keramiķiem kā Violeta Jātniece, Izabela Krolle, Maruta Zeberiņa, Ausma Žūriņa, Anna Žūriņa, Skaidrīte Cihovska, Normunds Laņģis u.c., kā arī izstādes kuratorus Igoru Dobiāinu un Jāni Purcenu. 

 

Tikšanos aktīvā sarunā un viedokļu apmaiņā vadīs keramiķis Imants Klīdzējs.

 

Latvijas Mākslinieku savienība informē un aicina apmeklēt LMS muzeja keramikas kolekcijas izstādi "Jūga māksla" Latvijas Mākslinieku savienības telpās 11. novembra krastmalā 35 un Latvijas Mākslinieku savienības radošajā kvartālā "Kombināts MĀKSLA", Gaujas ielā 5.
Izstāde apskatāma no 21. jūlija līdz 13. septembrim.

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

Ja vispār ir vajadzīga Mākslinieku savienība, tad kāda, kam un kāpēc.

Dīvaini un tomēr.


 

Decembrī apmēram trešā daļa Mākslinieku savienības biedru pulcējās Latviešu biedrības namā, lai apspriestu vairākus jautājumus; a) par iestāšanos UNESCO AIAP (Starptautiskajā plastisko mākslu asociācijā); b) par Mākslas fonda darbību un ar to saistītajām finansiālajām problēmām; c) par informācijas centra izveidošanu Mākslinieku savienības paspārnē un d) par Mākslinieku savienības kongresa sasaukšanu nākošā gada aprīlī.

Šīs sapulces gaitu sīkāk aprakstījis Pēteris Bankovskis 13.decembra Literatūrā un Mākslā, turpat savos iespaidos par to dalās Herberts Dubins, tādēļ šeit gribu pakavēties pie jautājuma, kas visā sapulces gaitā zemtekstā jautās vai aiz katras frāzes un katras traģikomiskās situācijas, kuru šajā sapulcē netrūka, tomēr noformulēts nez kāpēc netika. Un, proti- jautājums par pašas MS pastāvēšanu: ja tā vispār vairs ir vajadzīga, tad kāda, kam un kāpēc. Citiem vārdiem- un tas šoreiz ir tīrs formas jautājums- kas un kādā veidā palīdzēs mūsu radošajai inteliģencei – vai konkrētajā gadījumā – lielai un visai nozīmīgai tās daļai – māksliniekiem saglabāt savu pašapziņu. vai to spēs MS, kas līdz šim pastāvēja kā institūts, kura pamatfunkcija bija ideoloģijas reprezentācija?

Varbūt tas izklausīsies dīvaini un tomēr- tieši šāds institūts šobrīd šķiet vairāk nekā jebkad vajadzīgs lielākajai daļai mākslinieku. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs-ideoloģiskais vakuums, kas pašreiz valda mūsu inteliģences prātos, un nespēja veidot individuālu ideoloģiju savas mākslas ietvaros, jo nekas tāds, protams, Mākslas akadēmijā līdz šim netika mācīts.

Nedaudz sarežģītāka šī lieta izskatās no reprezentācijas viedokļa. Ko tad galu galā MS reprezentēs- ideoloģiju vai mākslu, un, ja nu mākslu, tad kādu? Pasaulē par visreprezentablāko šobrīd uzskatā tādu mākslas formu, kuru nav iespējams prezentēt. Tā ir māksla , kurai gluži vienkārši jāļauj būt, jo tā ir visefektīvākais cilvēka radošā potenciāla ģenerators. Pagaidām mums vēl ir šāda māksla un mums patiešām ir samērā daudz lielisku gleznotāju, grafiķu, arī daži tēlnieki, taāu, lai tas tā būtu, patiešām, šajā teikumā divreiz ir jāsvītro vārds mums. Līga Purmale vai Boriss Bērziņš nepieder mums, Kristaps Ģelzis vai Ojārs Feldbergs nav mūsu- viņi ir paši sev, savi. Tādējādi MS reprezentācijas funkcijām vajadzētu aprobežoties ar bezkaislīgu informācijas centra darbību. bet te atkal veidojas apburtais loks, jo ideoloģijas reprezentācija šāda informācijas centra programmā, protams, neietilpst. Acīmredzot mākslīga Mākslinieku savienība, kas vienlaicīgi būtu spējīga darboties uz iekšu, piepildot ideoloģisko vakuumu, un uz āru-to reprezentējot, būs visai nestabils institūts. Un, pat ja izveidotos divas, kā ieteica P. Bankovskis, vai pat trīs un vairāk mākslinieku savienības, tad tomēr jautājums paliek- ko tādas dos mākslai un kultūrai? šis jautājums ir zīmīgs savā divdaļībā, jo mākslu nevajadzētu jaukt ar kultūru, tāpat kā dzīvu zivi ezerā nevajadzētu jaukt ar zivju zupu launagā. Un satraucošākais šeit nav vis tas, ka mums pašreiz trūkst kultūrpolitikas stratēģijas praktiskai rīcībai, bet gan tas, ka politiķi augstprātīgi ignorē kultūru un vēl jo vairāk mākslu kā politisku faktoru, proti, ka nav perspektīva ieskata reālajos kultūras procesos, tātad faktiski arī politikā. Būtu pēdējais brīdis noskaidrot atšķirības starp Rietumu vēsturiski izveidojušos demokrātijas modeli, mūsu pašu mītisko demokrātijas priekšstatu un krievu tradicionālā nihilisma raugu, kas briedina pašreizējos demokrātisma centienus Austrumos.

Līdz šim tīši nepieskāros finansiālajām problēmām, kas MS sapulcē tika apspriestas visai kaislīgi. Šķiet, ka tām pašreiz atrisinājuma nav. Turklāt varas struktūras, kādas tās ir bijušas un būs, arvien centīsies diktēt savus nosacījumus, atliek vienīgi cerēt, ka saprāta robežās. Taāu inteliģences un jo īpaši radošās inteliģences prioritāte ir pasaules procesu tiešā un visaptverošā izpratnē. Jaunie viduslaiki, kas ar joni tuvojas, acīmredzot būs pārsteigums daudziem. 

Juris Boiko

 

 Publicēts laikrakstā „Diena”