Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Darbu iegāde Kontakti

 

 

Š.g. 14. septembrī Latvijas Mākslinieku savienības galerijā Māra Upzara personālizstādes "Vakara pastaiga" ietvaros notika tikšanas ar mākslnieku. Piedalijās Nacionālās Mākslu vidusskolas Jaņa Rozentāla Mākslas skolas, Rīgas Kultūras koledžas un Ekonomikas un Kultūras augstskolas audzēkņi un pasniedzēji.


 

 

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

Aicinām uz tikšanos ar mākslinieku Māri Upzaru 14.septembrī plkst. 16:00 LMS galerijā 11.novembra krastmalā 35, Rīgā!

 


 

LMS galerijā līdz 18.septembrim apskatāma gleznotāja Māra Upzara personālizstāde "Vakara pastaiga". Šī ir mākslinieka  devītā personālizstāde, kas piedāvā apskatīt dažādu gadu darbu izlasi ar izteikti konstruktīvu krāsu laukumu kārtojumu.


Gleznotājs Māris Upzars beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju 1997. gadā. Tajā paša gadā kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Mākslinieks skolojies pie izcilajiem latviešu gleznotājiem - Borisa Bērziņa, Induļa Zariņa un Alekseja Naumova. Kopš 1991. gada regulāri piedalās izstādēs un simpozijos gan Latvijā, gan tādās valstīs kā Zviedrija, Gruzija, Beļģija, Zviedrija u.c. Māra Upzara darbi atrodas privātkolekcijās ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Itālijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā ,Spānijā, ASV.

 

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

 

Diskusija „Baltijas ceļš. Lielākā performance Baltijā”


 

Latvijas Mākslinieku savienība aicina ikvienu trešdien, 29.oktobrī plkst. 17.00 piedalīties diskusijā "Baltijas ceļš. Lielākā performance Baltijā". Diskusija notiks LMS Galerijā, 11.novembra krastmalā 35.

 

„Baltijas ceļu” dēvējam par unikālu sociālu fenomenu, kas rada ietekmi arī uz šī laikmeta procesiem un ir nedzēšami iespiedies Baltijas tautu kolektīvajā atmiņā. Diskusijā risināsim dažādus jautājumus. Vai "Baltijas ceļu" var uztvert kā mākslas darbu? Kā izvēlētā protesta forma raksturo konkrētā laika situāciju Baltijas sabiedrībā un inteliģencē? Kas notiek ar inteliģences aktīvismu mūsdienās un vai „Baltijas ceļš” kā ideja spētu eksistēt arī 2014.gadā?

 

Diskusiju vadīs jauno mediju mākslinieks, urbānās vēstures un sabiedrības pētnieks Mārtiņš Eņģelis. Savu viedokli paudīs gan tā laika aktīvisti, inteliģences pārstāvji, mākslinieki, kā arī jauni cilvēki, kas skatās uz šo notikumu ar distanci un spēj analizēt to kā sociālu fenomenu sabiedrības norisēs. Dalību diskusijā apstiprinājis Romualds Ražuks, Juris Dobelis, Aleksandrs Demāenko un Igors Dobičins.

 

Diskusijas noslēgumā būs iespēja vērot Jura Podnieka filmas, kuras komentēs J.Podnieka asistents Aleksandrs Demāenko . Paredzētās filmas: "Krustceļš", "Impērijas gals" un "Vai viegli būt jaunam?".

Diskusija notiek Baltijas valstu mākslinieku ceļojošās izstādes "KELIAS/CEĻŠ/KETT" ietvaros, tāpēc diskusijas laikā būs lieliska iespēja aplūkot mūsdienu mākslinieku darbos pausto attieksmi pret „Baltijas ceļu”. Izstāde ir ieskats mūsdienu Baltijas mākslā, jo no katras valsts piedalās 12 dažādu mākslas veidu pārstāvji, kuru darbos vērojama gan krāsu ekspresija un izteiksmīgu triepienu faktūras, gan arī minimālisms un lietišķums, kas parāda cik ļoti dažādi cilvēki izjūt „Baltijas ceļu”. Arī katram māksliniekam asociācijas par šo notikumu ir pilnīgi savādākas, tāpēc izstādē eksponētie darbi atspoguļo plaša spektra emociju, uztveres un sajūtu daudzveidību.

 

Izstāde „KELIAS/CEĻŠ/KETT” būs aplūkojama LMS Galerijā līdz 3. novembrim.

 

***

 

Diskusija „Baltijas ceļš. Lielākā performance Baltijā”

29.oktobrī pulksten 17.00

LMS galerijā, 11.novembra krastmalā 35

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

DARZAKERAMIKA

 

DISKUSIJA "DĀRZA KERAMIKAS FENOMENS

22.08.2014. PLKST. 17:00


LMS GALERIJA, 11. NOVEMBRA KRASTMALA 35


 

22. augustā, plkst. 17.00, LMS galerija Izstāžu zālē, 11.novembra krastmalā 35, notiks publiskā diskusija "Dārza keramikas fenomens".
Diskusijā piedalīsies un būs iespējams iepazīties ar Latvijas keramiķiem kā Violeta Jātniece, Izabela Krolle, Maruta Zeberiņa, Ausma Žūriņa, Anna Žūriņa, Skaidrīte Cihovska, Normunds Laņģis u.c., kā arī izstādes kuratorus Igoru Dobiāinu un Jāni Purcenu. 
Tikšanos aktīvā sarunā un viedokļu apmaiņā vadīs keramiķis Imants Klīdzējs.

Diskusijā piedalīsies un būs iespējams iepazīties ar Latvijas keramiķiem kā Violeta Jātniece, Izabela Krolle, Maruta Zeberiņa, Ausma Žūriņa, Anna Žūriņa, Skaidrīte Cihovska, Normunds Laņģis u.c., kā arī izstādes kuratorus Igoru Dobiāinu un Jāni Purcenu. 

 

Tikšanos aktīvā sarunā un viedokļu apmaiņā vadīs keramiķis Imants Klīdzējs.

 

Latvijas Mākslinieku savienība informē un aicina apmeklēt LMS muzeja keramikas kolekcijas izstādi "Jūga māksla" Latvijas Mākslinieku savienības telpās 11. novembra krastmalā 35 un Latvijas Mākslinieku savienības radošajā kvartālā "Kombināts MĀKSLA", Gaujas ielā 5.
Izstāde apskatāma no 21. jūlija līdz 13. septembrim.

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

Ja vispār ir vajadzīga Mākslinieku savienība, tad kāda, kam un kāpēc.

Dīvaini un tomēr.


 

Decembrī apmēram trešā daļa Mākslinieku savienības biedru pulcējās Latviešu biedrības namā, lai apspriestu vairākus jautājumus; a) par iestāšanos UNESCO AIAP (Starptautiskajā plastisko mākslu asociācijā); b) par Mākslas fonda darbību un ar to saistītajām finansiālajām problēmām; c) par informācijas centra izveidošanu Mākslinieku savienības paspārnē un d) par Mākslinieku savienības kongresa sasaukšanu nākošā gada aprīlī.

Šīs sapulces gaitu sīkāk aprakstījis Pēteris Bankovskis 13.decembra Literatūrā un Mākslā, turpat savos iespaidos par to dalās Herberts Dubins, tādēļ šeit gribu pakavēties pie jautājuma, kas visā sapulces gaitā zemtekstā jautās vai aiz katras frāzes un katras traģikomiskās situācijas, kuru šajā sapulcē netrūka, tomēr noformulēts nez kāpēc netika. Un, proti- jautājums par pašas MS pastāvēšanu: ja tā vispār vairs ir vajadzīga, tad kāda, kam un kāpēc. Citiem vārdiem- un tas šoreiz ir tīrs formas jautājums- kas un kādā veidā palīdzēs mūsu radošajai inteliģencei – vai konkrētajā gadījumā – lielai un visai nozīmīgai tās daļai – māksliniekiem saglabāt savu pašapziņu. vai to spēs MS, kas līdz šim pastāvēja kā institūts, kura pamatfunkcija bija ideoloģijas reprezentācija?

Varbūt tas izklausīsies dīvaini un tomēr- tieši šāds institūts šobrīd šķiet vairāk nekā jebkad vajadzīgs lielākajai daļai mākslinieku. Iemesls tam ir ļoti vienkāršs-ideoloģiskais vakuums, kas pašreiz valda mūsu inteliģences prātos, un nespēja veidot individuālu ideoloģiju savas mākslas ietvaros, jo nekas tāds, protams, Mākslas akadēmijā līdz šim netika mācīts.

Nedaudz sarežģītāka šī lieta izskatās no reprezentācijas viedokļa. Ko tad galu galā MS reprezentēs- ideoloģiju vai mākslu, un, ja nu mākslu, tad kādu? Pasaulē par visreprezentablāko šobrīd uzskatā tādu mākslas formu, kuru nav iespējams prezentēt. Tā ir māksla , kurai gluži vienkārši jāļauj būt, jo tā ir visefektīvākais cilvēka radošā potenciāla ģenerators. Pagaidām mums vēl ir šāda māksla un mums patiešām ir samērā daudz lielisku gleznotāju, grafiķu, arī daži tēlnieki, taāu, lai tas tā būtu, patiešām, šajā teikumā divreiz ir jāsvītro vārds mums. Līga Purmale vai Boriss Bērziņš nepieder mums, Kristaps Ģelzis vai Ojārs Feldbergs nav mūsu- viņi ir paši sev, savi. Tādējādi MS reprezentācijas funkcijām vajadzētu aprobežoties ar bezkaislīgu informācijas centra darbību. bet te atkal veidojas apburtais loks, jo ideoloģijas reprezentācija šāda informācijas centra programmā, protams, neietilpst. Acīmredzot mākslīga Mākslinieku savienība, kas vienlaicīgi būtu spējīga darboties uz iekšu, piepildot ideoloģisko vakuumu, un uz āru-to reprezentējot, būs visai nestabils institūts. Un, pat ja izveidotos divas, kā ieteica P. Bankovskis, vai pat trīs un vairāk mākslinieku savienības, tad tomēr jautājums paliek- ko tādas dos mākslai un kultūrai? šis jautājums ir zīmīgs savā divdaļībā, jo mākslu nevajadzētu jaukt ar kultūru, tāpat kā dzīvu zivi ezerā nevajadzētu jaukt ar zivju zupu launagā. Un satraucošākais šeit nav vis tas, ka mums pašreiz trūkst kultūrpolitikas stratēģijas praktiskai rīcībai, bet gan tas, ka politiķi augstprātīgi ignorē kultūru un vēl jo vairāk mākslu kā politisku faktoru, proti, ka nav perspektīva ieskata reālajos kultūras procesos, tātad faktiski arī politikā. Būtu pēdējais brīdis noskaidrot atšķirības starp Rietumu vēsturiski izveidojušos demokrātijas modeli, mūsu pašu mītisko demokrātijas priekšstatu un krievu tradicionālā nihilisma raugu, kas briedina pašreizējos demokrātisma centienus Austrumos.

Līdz šim tīši nepieskāros finansiālajām problēmām, kas MS sapulcē tika apspriestas visai kaislīgi. Šķiet, ka tām pašreiz atrisinājuma nav. Turklāt varas struktūras, kādas tās ir bijušas un būs, arvien centīsies diktēt savus nosacījumus, atliek vienīgi cerēt, ka saprāta robežās. Taāu inteliģences un jo īpaši radošās inteliģences prioritāte ir pasaules procesu tiešā un visaptverošā izpratnē. Jaunie viduslaiki, kas ar joni tuvojas, acīmredzot būs pārsteigums daudziem. 

Juris Boiko

 

 Publicēts laikrakstā „Diena”