Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Darbu iegāde Kontakti

 

Biruta Baumane (1922 – 2017) “Klauns Antonio”, 1973. Audekls, eļļa, 120x84 cm. LMS muzejs

 

 

Š.g. 6 .jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība piemin 2017. gada 21. janvārī mūžībā aizgājušo mākslinieci Birutu Baumani (06.06.1922.-21.01.2017.).

 

 

Biruta Baumane dzimusi 1922. gada 6. jūnijā,  bērnību pavadījusi Tērvetē, vēlāk mācījusies Jelgavas ģimnāzijas humanitārā nodaļā, bet ar mākslu sākusi iepazīties Romāna Sutas mākslas studijā. No 1941. gada studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā glezniecības nodaļā pie V.Tones, V.Purvīša u.c., ko 1948.gadā absolvējusi ar diplomdarbu „Eksāmeni” pie gleznotāja J.Liepiņa, bet paralēli studējusi Latvijas Universitātē Filozofijas fakultātē, kurai likvidējoties 1944. gadā viņa turpināja studēt filoloģijas fakultātē.

 

 

Gleznotāja Biruta Baumane izstādēs piedalījās kopš 1956.gada, un Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1959.gada. Par mūža ieguldījumu latviešu glezniecībā izcilā latviešu gleznotāja tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

 

Latvijas mākslā Biruta Baumane iezīmējas ar vitālu pasaules izjūtu, kas raksturo arī viņas glezniecību un plašo tēmu loku: akti, portreti, klusās dabas, ainavas. Savu māksliniecisko izteiksmi viņa atrada modernisma stilistikā interpretējot postimpresioniskos principus un fovisma krāsu izjūtu, bet ar precīzu raksturotājas talantu patiesi un trāpīgi atspoguļoja sevi, sev tuvos ļaudis un ainavas. Unikāla un latviešu glezniecībā reta tematika ir cirks, kurā B.Baumane emocionāli parāda dažādās rakstura un uzvedības šķautnes, personīgās izjūtas un skatuves pieprasīto spožumu. Spilgtā mākslinieces personība Latvijas glezniecībā pārliecinoši un spoži ir izveidojusi paliekošu skaudras dzīves tēlojumu krāsainajā laikmeta paradigmā.

 

 

Mākslinieces Birutas Baumanes gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā, Maskavā, Krievijā un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Itālijā, Francijā u.c.


 

_____________________________________________________________________________________________________________


 

Sākot ar 2. jūniju, LMS muzejā 11.novembra krastmalā 35, 5.stāvā apskatāma jauna LMS muzeja ekspozīcija “Vasarsvētki”.

 

Aicinām apmeklēt LMS muzeju!

Biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” muzejs izveidots 2001. gada 27.septembrī, ar mērķi popularizēt unikālo LMS 20. gs. otrās puses mākslas darbu kolekciju.

 

Darba laiks: Pirmdiena – Piektdiena, plkst. 12:00 – 17:00

 

 

_____________________________________________________________________________________________________________


 

 

 

Juris Mauriņš „T.Zaļkalna portrets”, 1970. Bronza, 27x26x33 cm. LMS muzejs


 

Šodien, 30. novembrī, tiek atzīmēta 140. jubileja latviešu tēlniecības pamatlicējam tēlniekam Teodoram Zaļkalnam (1876-1972)!

 

Mākslinieks Teodors Zaļkalns 1899.gadā beidzis Štiglica Centrālo tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā, ar specializāciju dekoratīvajā glezniecībā un ofortā. No 1899. līdz 1901.gadam mācījies Minhenē un Parīzē, arī Ogista Rodēna darbnīcā pie Emila Antuāna Burdela.

 

Bijis Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks no 1921-1958.gadam. Izaudzinājis vairākas latviešu tēlnieku paaudzes: Valdis Albergs, Rasma Bruzīte, Lea Davidova-Medene u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1944.gada.

 

Strādājis monumentālajā (piemineklis Rūdolfam Blaumanim Rīgā, granīts, 1929.g. un piemineklis Atim Kronvaldam Siguldā, bronza, granīts, 1938.g.), portreta („Modesta Musorgska portrets”, keramika, 1928.g.), animālijas („Cūka”, granīts, 1937.g.), memoriālajā (piemineklis dzejniekam Jānim Porukam Rīgas Meža kapos, granīts, 1930.g.) un mazās formas („Sēdošā māmiņa”, granīts, 1923.g.) tēlniecībā un medaļu žanrā.

 

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un privātkolekcijās.

 

Teodors Zaļkalns formulēja latviešu tēlniecības pamatprincipus, formveidi, radījis izpratni par materiālu pielietojumu tēlniecībā un to apstrādi traktātā ”Tēlnieciski būtiskais”.

 

„T.Zaļkalns, pats būdams mākslinieks, kura darbos materiāla izvēlei un tā īpašību iekļaušanai tēla pamatjēgā bija liela nozīme, tomēr uzskatīja, ka materiāls pats par sevi nemaina plastiskā būtību, bet piešķir tai vienīgi zināmu nokrāsu vai noskaņu. Kaut gan tikai tad, ja darbs ir īstenots paliekošā materiālā, mēs to uztveram kā pilnībā iemiesotu un pabeigtu plastisku veselumu.” Mākslas zinātniece R.Čaupova

 

 

_____________________________________________________________________________________________________________

 

 

 

Mākslinieku nams 11.novembra krastmalā 35, Rīgā

 

Š.g. 26.oktobrī stājas spēkā Kultūras ministrijas pieņemts lēmums iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Mākslinieku namu 11.novembra krastmalā 35, Rīgā.

 


https://www.vestnesis.lv/op/2016/207.15

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja ēkas t.s. „Mākslinieku nams” arhitekts ir Kārlis Plūksne (1906-1973), kurš izstrādājis projektu  LPSR republikāniskajā Projektu institūtā (vēlāk Projektēšanas institūts “Latgiprogorstroj” un “Pilsētprojekts”) no 1953. līdz 1955.gadam. Ēka būvēta no 1956.gada līdz 1957.gadam un 1960.gada 10.decembrī ēka pieņemta ekspluatācijā.

 

„Mākslinieku nams” ir viena no pirmajām ēkām, kas tapa pēc vēsturiskā PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru padomes 04.11.1955. gada lēmuma pieņemšanas “Par pārmērību novēršanu projektēšanā un arhitektūrā” Nr.1871[1]. „Mākslinieku nama” arhitektoniskais veidols spilgti raksturo tā laika politiskos uzstādījumus, kas izpaudās radošā risinājumā ar racionālu pieeju veidojot šī nama konstruktīvo pamatkorpusu ar līdzās esošo sfērisko būvapjomu un lakonisko fasādes vizuālo risinājumu. Pēckara modernisma vēl t.s. padomju modernisma vai vēlīnā modernisma stilistikā celtais „Mākslinieku nams” ir radīts profesionālu mākslinieku radošai darbībai, tās eksponēšanai un pārvaldei.

 

Latvijas arhitektūras un mākslas vēsturē būtiski tiek uzsvērts, ka „Mākslinieku namā” ir izveidota pirmā izstāžu zāle, kas veidota profesionālās vizuālās mākslas darbu eksponēšanai kā telpa, kas nepieder kādai no valsts pakļautībā esošajām kultūras vai muzeju institūcijām.

 

Ēkas sākotnējā funkcija un arhitektoniskais būvapjoms nav mainījies, kā arī fasādē saglabājies pēcmodernismam raksturīgais logu ritms, autentiskais apmetums un krāsojums.

 

Svarīga ir arī ēkas kultūrvēsturiskā nozīme, jo tajā radoši strādājuši izcili Latvijas gleznotāji, grafiķi, tēlnieki: Leo Kokle, Eduards Kalniņš, Jānis Pauļuks, Laimonis Blumbergs, Inga Brūvere, Dace Lielā, Nele Zirnīte, Rita Blumberga, Laimonis Blumbergs, Kurts Fridrihsons u.c. Savukārt, tēlniecības nozarei būtiski, ka namā ir izveidota specifiska tēlniecības darbnīca, kas ar savu vērienīgo sfēriski izvērsto apjomu pamanāma Rīgas pilsētainavā, un te darbojies tēlnieks Emīls Melderis, bet ilgstoši strādājusi tēlniece Lea Davidova Medene, kas ar savu novatoriski lakonisko formveidi  ir nozīmīga Latvijas portrettēlniecības autore. 

 

Mūsdienās sākotnējā ēkas funkcija ar specifisku nozīmi - profesionālu mākslinieku radošajam darbam, mākslas eksponēšanai, kolekcionēšanai un pārvaldei – ir saglabājusies un nav mainījusies. Šobrīd „Mākslinieku namā” mākslinieki darbojas savās radošajās darbnīcās, kā arī oforta un litogrāfijas darbnīcās, joprojām tiek veidotas izstādes, un nozīmīgi, ka ēkā apskatāmas Latvijas Mākslinieku savienības (turpmāk – LMS) muzeja ekspozīcijas.

 

„Mākslinieku nams” ir vēsturiska laikmeta zīme Latvijas kultūrtelpā, kas veidojusies līdz ar LMS kā kultūras un radošās industrijas attīstību. Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” veicina radošo darbību, popularizē profesionālo mākslu, uztur savus īpašumus un saglabā vērtības, uzsverot arī „Mākslinieku nama” pēckara modernisma arhitektoniskās kvalitātes.

 

Biedrības “ Latvijas Mākslinieku savienība”

valdes priekšsēdētājs Igors Dobičins

 

[1] Постановление Центрального Комитета КПСС и Совета Министров СССР от 4 ноября 1955 года â„–1871 «ÐžÐ± устранении излишеств в проектировании и строительстве» [tiešsaiste] [skatīts 27.11.2015]. Pieejams: http://www.sovarch.ru/postanovlenie55/

 

 

_____________________________________________________________________________________________________________

 

 

 

Otrdien, 27.septembrī, Latvijas Mākslinieku savienības muzejam ir

15 gadu jubileja!

 

 

2016.gada 27.septembrī gaidīsim ciemos, kad LMS muzeja visas ekspozīcijas būs atvērtas no plkst.12.00 - 17.00. Ieeja - bez maksas!

 

LMS muzejs ir biedrības "Latvijas Mākslinieku savienība" (LMS) īpašumā esošs unikāls 20. gs. otrās puses mākslas darbu krājums.

Uz tikšanos!

 

 

Pārsla Zaļkalne "V.I.Ļeņins", 1987. Bronza, 69x56x20 cm. LMS muzejs

 

 

 

_____________________________________________________________________________________________________________