Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Darbu iegāde Kontakti

 

Jānis Anmanis (1943) “Klusā daba ar liniem”, 1982. Kartons,  eļļa, 115x90 cm. LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde “KLUSĀ DABA”

 

04.08.2017.-15.09.2017.

 

 

Alūksnes Mākslas skolā no 4.augusta apskatāma Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde “Klusā daba”.

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja (LMS muzejs) izstādē izvēlēts viens žanrs – klusā daba, kur vērojama māksliniecisko līdzekļu attīstība sākot no 20.gs.50.gadu beigām līdz 80.gadu beigām. Izstādē vērojami gan izcili klusās dabas meistari: Imants Vecozols, Jūlijs Viļumainis, Indulis Zariņš, Biruta Baumane u.c., gan laikmeta ainu raksturojoši nozīmīgi autori: Vilis Dvielis, Mihails Korņeckis, Aija Zariņa, Nikolajs Breikšs u.c., gan autori, kuru darbi reti tiek izstādīti: Ingrīda Kalna, Marina Ainbindere u.c.

 

Klusās dabas aizsākumi meklējami 17.gadsimta Holandē, kad bija parādījies jauns pieprasījums un mākslinieciskā izpausme – gleznas, kur visdažādāko priekšmetu tēlojumā autori centās reālistiski sasniegt to visraksturīgāko atveidu: krāšņas ziedu buķetes, stikla un sudraba trauki, drapērija, uz kuras eksponējas kāds šķīvis ar melleņu pīrāgu vai šķiņķi un gandrīz obligāti – citrons. Žanra attīstība vērojama arī vanitās, kas pasaulīgo lietu laicīgumu izsaka galvaskausu, smilšu pulksteņa, sveces simbolos, tādejādi atgādinot “Memento mori!”.

 

Latvijas mākslā klusās dabas žanrs parādās diezgan vēlu – 20.gs.20.gados, kad priekšmetu tēlojums balstīts gan reālistiskā dzīves izpratnē, gan vecmeistaru gleznu izpētē, gan modernisma laikmetam raksturīgajā stilizācijā.

 

Ekspozīcijā redzamajās LMS muzeja kolekcijas gleznās tiek akcentēta mākslinieku aktīvā vēlme izpausties klusās dabas žanrā laikaposmā no 20.gs.60.gadiem līdz 80.gadu beigām, kad arī tika veidota LMS plašā kolekcija.

 

Pēc 2.pasaules kara, kad mūsu mākslā tika aktualizēti sociālisma darbaļaudis, to varonīgā pagātne un spožā nākotne, klusās dabas žanrs tika „pieklusināts”. „Vienkārša” priekšmetu attēlošana padomju ideoloģijai bija par maz, lai paustu jaunās dzīves nozīmīgumu un māksliniekiem tika aizrādīts par formālismu, kas tolaik nozīmēja, ka darbos par galveno izvirza māksliniecisko formu, bet saturs tiek noniecināts, un līdz ar to šie darbi izstādēs reti tika eksponēti. Jauns cēliens klusās dabas žanrā parādījās sākot ar 20.gs.70.gadiem, kad tieši šajā priekšmetu tēlojumā visvairāk mākslinieki mums atklāj savas profesionālās intereses, mākslinieciskos meklējumus, veiksmes kompozīcijā, krāsu salikumos, triepiena raksturā, it īpaši, protams, glezniecībā.

 

Izstādes ekspozīcija veidota uzsverot, ka latviešu glezniecībā klusā daba vairāk tiek tēlota kā savas patības izteikšana laikmetam  raksturīgā izteiksmē. Radot kluso dabu mākslinieks paliek tikai ar sevi, viņa domas galvenokārt tiek vēstas virzienā kā parādīt māksliniecisko varēšanu un tieši šajā žanrā mākslinieki ir izpaudušies vislabprātāk, visbiežāk un visradošāk.

 

Izstāde apskatāma līdz 15.septembrim.

 

Teksts: mākslas zinātniece Baiba Guste

 

Ekspozīcijas idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents.

 

***

Izstāde “Klusā daba”, 04.08.2017.-15.09.2017.

Alūksnes Mākslas skola, Ojāra Vācieša iela 2, Alūksne

Darba laiks: darba dienās no 10.00-17.00; 05.08. no 10.00-17.00; 06.08. no 10.00-14.00; S., Sv. slēgts

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

Latvijas Mākslas Akadēmija (LMA)  sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību (LMS)  jau kopš 2001.gada ikgadēji rīko starptautiskus mākslas simpozijus Latvijas Mākslinieku savienības Starptautiskajā mākslas un izglītības centrā un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja radošajā filiālē Zvārtavas pilī (www.zvartavaspils.lv). Kontakti, semināri, meistardarbnīcas un radošais darbs KOPĀ simpozija ietvaros aktivizē Latvijas mākslas integrācijas procesus pasaules mākslas apritē. Šovasar  no 26.06.2017 - 07.07.2017 ir norisinājies: Starptautiskais Porcelāna Apgleznošanas Simpozijs “KOPĀ 2017” - „TOGETHER 2017”. Simpozijā piedalījās 23 dažādu nozaru mākslinieki, tika pārstāvētas 7 valstis: Anglija, Austrija, Krievija, Turcija, Lietuva, Polija un, protams, Latvija.

 

Latvijas porcelāna tradīcijas veidojušās kopš 19.gadsimta vidus. S. M. Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, Jesena porcelāna fabrika, „Baltars” un citas porcelāna apgleznošanas darbnīcas, Rūdolfs Pelše un Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedra, Rīgas Porcelāna rūpnīca, Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļa – tie ir Latvijas porcelāna vēstures simboli, kas veidojuši un pilnveidojuši porcelāna apgleznošanas tradīciju Latvijā, lai nestu Latvijas porcelāna vārdu pasaulē. Porcelāna apgleznošanas darbnīcas BALTARS mākslas porcelāns sajūsminājis daudzus un šodien tas ir ietverts Latvijas kultūras kanonā.  

 

Ar domu „Lai ienāk arī porcelānā 20. gadsimts” 1983. g. keramiķei Silvijai Šmidkenai izdevās aizsākt porcelāna apgleznošanas simpoziju tradīciju iesaistot tajā dažādu nozaru māksliniekus. Kopš 1999. gada porcelāna apgleznošanas simpoziji notiek Mākslinieku Savienības mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pilī. Porcelāna apgleznošanas meistardarbnīcu vada māksliniece Inese Brants. Kopš 2007. gada Zvārtavas simpoziju organizēšanu sadarbībā ar LMS pārņem Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas katedra. Simpoziju kuratore Ženija Loginova.

 

Tradicionāli lielās porcelāna vāzes ir apgleznošanas simpoziju galvenā tēma un Zvārtavas Laikmetīgās porcelāna apgleznojumu kolekcijas porcelāna istabu galvenie eksponāti. Simpozija labākie darbi nonāk Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā.

 

Izstādes atklāšana notiks piektdien, 4.augustā, pl. 16:00  Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Skārņu ielā 10/20, Rīgā.

 

Simpoziju organizē:  Latvijas Mākslas Akadēmija (LMA) un Latvijas Mākslinieku savienība (LMS)

 

Simpozija kuratore: Ženija Loginova 

 

Simpoziju atbalsta:  KKF, DMDM, LNMM, Galerija Apsīda, Merrild, Latvijas Maiznieks, Trikāta, 

PF Ķekava, Rīgas Piensaimnieks

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

LMS Muzeja izstāde

PINGPONGS. IDEJU SASPĒLE

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā


 

Latvijas Mākslinieku savienības muzejs (LMS muzejs), aktualizējot savu mākslas darbu krājumu, rosina atcerēties vai no jauna ieraudzīt 20. gs. 2. pusē tapušos mākslas darbus, kuri izstādē “Pingpongs. Ideju saspēle” parāda tā laika sacensību garu mākslas dzīvē. 

 

Plašajā ekspozīcijā vērojams nesenā laikmeta vēriens – gan lielajos darbu izmēros, gan dažādajā mākslas valodā, ko mākslinieki varēja attīstīt. Viņu radošais, aktīvais gars bija nerimtīgs vēlmē sacensties. Bagātīgā stilistika, centieni pētīt un studēt dabu, pasauli, stilizēt un vispārināt, klusināt un uzsvērt – tā ir saspēle, kurā mākslinieki varēja viens otru bagātināt. Arī pilnīgi pretējs sniegums tika uztverts kā izaicinājums, kas liek būt vēl trāpīgākam tēlojumā, krāsu izvēlē un toņu izsmalcinātībā. Mākslinieks bagātināja mākslinieku, bet skatītāja uzdevums un aicinājums bija augt līdzi un izprast mākslinieciskās domas.

 

Izstādes veidotāji vēlējušies radīt „saspēli”, un skatītājam ir iespēja vērot mākslas attīstību starp ekspozīcijas vecāko un jaunāko darbu, proti, Gunāra Hermanovska “Kartupeļu racēji” (1947) un Valda Krēsliņa “Saldais dūms” (1990), kur no aktīvās dzīves norišu (ražas novākšana, zivju kūpināšana, rumulēšanās u.c.) attēlošanas, spraigās izteiksmes līdzekļu izmantošanas un būšanas dzīves centrā tiek sasniegta tēlu samierināšanās ar dzīvi un pasaules vērošana it kā “no malas”. Izstādes koncepcija skar mūsdienās aktuālus jautājumus: mākslinieka lomu, atbalstu dažādos laikmetos, mākslinieka aktivitāti toreiz un samierināšanos tagad.

 

Izstāde apskatāma līdz 29.01.2017.


Izstādes idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents.

Izstādes dizaina veidotāji: Igors Dobičins, Ansis Dobičins  

Atbalstītāji: Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”

 

Attēli no izstādes ekspozīcijas (foto I.Dobičins):

 

 

 

 

 

 

Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins un

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Aleksejs Burunovs

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 „PATIESAIS KLUSUMS”

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde

13.01.2017. -17.03.2017.

Teātra namā “Jūras vārti”, Ventspilī,  Karlīnes ielā 40

 

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde „Patiesais klusums”, kas norisināsies no 13.janvāra līdz 19.februārim Teātra namā “Jūras vārti”, Ventspilī, aicina 20.gs.60.-80.gadu mākslinieku redzējumā un izpausmēs ielūkoties lietu metafiziskajā būtībā vai „mierīgās dzīves” žanrā, kā to sauca 17.gs. Francijā. Tieši interjera priekšmeti, ziedi, grāmatas, trauki, sveāturi utt. – mūsu sadzīves liecinieki, mākslinieku brīvā, radošā gara izpausmes atklāj bez tematiskiem nosacījumiem, izdabāšanas konjunktūrai, bet ļaujoties savai formas, krāsu, triepienu un stilistikas valodai. Subjektīvi veidots kompozicionāls kārtojums, filozofiskas pārdomas vai priecīga sajūsma par objekta formu, virsmu, faktūru – tā ir mākslinieku izvēle, kam ļauties aicināts arī mūsdienu skatītājs.

Izstādes ekspozīcija veidota uzsverot, ka latviešu glezniecībā klusā daba vairāk tiek tēlota kā pārticības svētki un gandrīz kā nejaušības parādās filozofiskas pārdomas, nolemtības sajūta vai aizejošā skaistuma estetizācija. Radot kluso dabu mākslinieks paliek tikai ar sevi, viņa domas galvenokārt tiek vēstas virzienā kā parādīt māksliniecisko varēšanu. Izstādē eksponēto mākslinieku: B.Bērziņš, O.Jaunarājs, I.Zariņš, O.Ābols, B.Vasiļevskis, J.Viļumainis, B.Baumane, J.Anmanis, J.Zemītis, P.Postažs, A.Zariņa, u.c.. darbos vērojams, ka klusās dabas žanrs ir daudznozīmīgs un var tikt izvērsts gan kā prieks par bagātīgo ražu vai sakrāls vēstījums, gan juteklisks baudījums vai pārdomu mirklis par pasaulīgās esības trauslumu.

 

Izstāde „Patiesais klusums” veidota kā turpinājums izstādēm “Pingpongs. Ideju saspēle” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un “Sarkanais un melnais” Vidzemes koncertzālē „Cēsis”, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai “Profesionālās mākslas pieejamība reģionos” Latvijas Mākslinieku savienības muzeja ciklā „Latvijas Mākslinieku savienības 75.gadu jubileja”.

 

Izstādes idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents.

Izstādes dizaina veidotāji: Igors Dobičins, Ansis Dobičins

 

Atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”, Teātra nams “Jūras vārti”, Ventspilī


 

 

 

 

 

 

Bruno Vasiļevskis (1939-1990) "Saules stars", 1987. Audekls, eļļa, 50x65 cm. LMS muzejs

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

IZSTĀDE ,,SARKANAIS UN MELNAIS"

 

 

 

________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

Maija Tabaka "Cilvēki pilsētā", 1982. Audekls, eļļa, 170x130cm. LMS muzejs

 

 

Liepājas muzejā būs skatāma Maijas Tabakas gleznu izstāde


 

9. decembrī, plkst. 17.00, atzīmējot Latvijas mākslinieku savienības 75 gadu jubileju, Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 ikviens ir aicināts uz izcilās Latviešu mākslinieces Maijas Tabakas gleznu izstādes “Maija Tabaka. Glezniecība. Retrospekcija” atklāšanu. 

 

 

Māksliniece ir viena no spožākajām latviešu gleznotājām. Maijas Tabakas darbos atspoguļotas neparastas sievietes, pasaku tēli, ievērojamas un interesantas latviešu un pasaules personības, kā arī citi iztēloti tēli.

 

Maijas Tabakas izvēlēto tēlu raksturs ir košs, ekspresīvs, stāstošs, tā izpausmes nereti ir sirreālas. Vienlaikus daļa no viņas mākslas ir autobiogrāfiska, taāu galvenokārt māksliniece ir palikusi uzticīga pazīstamu cilvēku psiholoģiskam portretējumam un pārdomātam, romantiskam, izvērstam stāstam.

 

Izstādē skatāmi darbi no Latvijas Mākslinieku savienības krājuma, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, mākslas galerijas "Mans's” kolekcijas un privātkolekcijas.

 

Māksliniece saņēmusi daudzus apbalvojumus, kā arī viņai bijušas personālizstādes ne tikai Latvijā, bet arī vairākās citās pasaules valstīs. 1983. gadā par Maija Tabaku izdota grāmata (autors Zigurs Konstants), bet 1976. gadā uzņemta filma „Nostāsti. Maija Tabaka” (režisors Hercs Franks),  izdota arī Līgas Blauas grāmata "Maija Tabaka. Spēle ar dzīvi", u.c.

 

Izstādes atklāšanā piedalīsies biedrības "Latvijas Mākslinieku savienība"   prezidents Igors Dobičins. Mākslinieku savienībai, kas mūsdienās juridiski pārtapusi par biedrību, šogad atzīmē 75. gadu jubileju, vienmēr ir bijusi sava, spēcīga, mākslinieciski radoša aura, kas neraugoties uz politiskām, ekonomiskām izmaiņām bija gan kā vairogs no varas, gan kā vieta, kur pulcējās stipras un ļoti spilgtas personības.

 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) īpašumā ir unikāls 20. gs. otrās puses mākslas darbu krājums, kuru LPSR Mākslas fonds sāka iepirkt 1957. gadā, un uz šīs kolekcijas bāzes 2001. gada 27.septembrī tika izveidots LMS muzejs.

 

LMS muzejs ir turpinājis 1941.gadā dibinātās Latvijas PSR Mākslinieku savienības un Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda, sabiedriskās organizācijas „Latvijas Mākslinieku savienība” darbību.  Kopš 2014.gada LMS ēkas un muzeja krājums ir vienots muzeja komplekss.

 

LMS muzejs – dzīvs, domu rosinošs muzejs, kurā pārstāvētas spilgtas personības – Leo Svemps, Boriss Bērziņš, Maija Tabaka, Jānis Pauļuks, LeaDavidova-Medene, Juris Mauriņš, Bruno Strautiņš, Gunārs Krollis, Rūdolfs Heimrāts, Silvija Šmidhena, Juris Gagainis un citi autori – novatorisku ideju realizētāji mākslā.

 

Maijas Tabakas darbu izstāde Liepājas muzejā Kūrmājas pr. 16/18 būs skatāma no 9. decembra līdz 26. februārim.

 

Izstāde Liepājas muzejā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

 

 

________________________________________________________________________________________________

 

 

 

MELDERE

Anita Meldere "Ansis kā burvis"  a/e  1984

 

LATVIJAS MĀKSLINIEKU SAVIENĪBAS MUZEJA IZSTĀDE "PORTRETS"

02.08. - 29.09.2014.

TEĀTRA NAMĀ "JŪRAS VĀRTI", KARLĪNES IELĀ 40, VENTSPILĪ.


 

Latvijas Mākslinieku savienība aicina uz izstādes atklāšanu 2014. gada 2. augustā plkst. 17.00 Teātra namā "Jūras vārti", Venstpilī.


Portrets mūsdienās ir ļoti populārs pašpatēriņa produkts ar t.s. pašiņu vai selfiju, kurus ikkatrs var izveidot nofotografējoties ar mobilā telefona palīdzību, un bieži vien jau tūlīt pat tas ir apskatāms globālajā tīmeklī. Cilvēciskā vēlme eksebicionēties ir ieguvusi vēl nebijušas iespējas atrādīt sevi publiskajā telpā. Varbūt tieši tādēļ būtiski ir ieskatīties portreta žanra mākslinieciskajās kvalitātēs?


Latvijas Mākslinieku savienība, aktualizējot savas mākslas darbu kolekcijas popularizēšanu, jau otro gadu ir aizsākusi Latvijas Mākslinieku savienības muzeja programmu „LMS MĀKSLAS DESANTS”, kas paredz, ka vairākās vietās Latvijas novados tiek veidotas ekspozīcijas, rosinot skatītāju iepazīt otru lielāko 20. gadsimta 2.puses mākslas darbu kolekciju Latvijā, kas ir nozīmīga ar izcilām mākslinieciskajām atklāsmēm.


Latvijas Mākslinieku savienība sadarbībā ar Teātra namu „Jūras vārti” pagājušajā gadā skatītājus iepazīstināja ar 20.gadsimta 80.gadu beigu glezniecību un tēlniecību, bet šī gada izstāde „Portrets” pozicionē laiku no 20.gadsimta 60.gadiem līdz 80.gadu beigām, kad portreta žanrs glezniecībā un tēlniecībā bija ļoti aktuāls, populārs un izvērsta tika tēmas attīstība.

Izstādē „Portrets” ir izvēlēti mākslas darbi, kas radīti dažādās mākslinieciskās izteiksmēs un stilistikā un nav bieži redzēti, piemēram, gleznotāju Leo Kokles, Anitas Melderes, Alda Kļaviņa darbi, kuru atšķirīgā glezniecības valoda atklāj liriska portreta iezīmes. Savukārt stilistikā, formveidē un materiālos bagātīgajā tēlniecības klāstā kā spoži meistari jāakcentē: Līze Dzeguze, Aleksandra Briede, Igors Vasiļjevs, kuru skulptūru izteiksmība kā mākslas aktualitāte nepazūd arī mūsdienās. Izstāde rosina aizdomāties par portreta žanra robežu paplašināšanu no reālām personībām līdz portretiem kā asociatīviem tēliem.


Izstāde „Portrets” ir apliecinājums, ka 20.gadsimta 70.-80.gados mākslinieki bija atraisīti domāšanā un, atklājot arvien jaunus izteiksmes veidus, ir vēlējušies parādīt visdažādākās personības un tēlus. Latvijas mākslas plašā amplitūda no klusinātiem toņiem līdz ekspresīvām krāsām, no lakoniski stilizētām granīta skulptūrām līdz graciozai plastikai bronzā ir mūsu kultūrvēstures nozīmīgs mantojums.

Mag.art. Baiba Guste

 

Izstādes koncepcijas autori: mākslas zinātniece Astrīda Valtere un tēlnieks Igors Dobičins

Teātra nams „Jūras vārti” mākslas un mūzikas projektu vadītāja Iveta Ērkšķe


Izstādes atbalstītāji: Ventspils pilsētas domes Kultūras centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”.