Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Darbu iegāde Kontakti

 

 

LMS Muzeja izstāde

PINGPONGS. IDEJU SASPĒLE

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā


 

Latvijas Mākslinieku savienības muzejs (LMS muzejs), aktualizējot savu mākslas darbu krājumu, rosina atcerēties vai no jauna ieraudzīt 20. gs. 2. pusē tapušos mākslas darbus, kuri izstādē “Pingpongs. Ideju saspēle” parāda tā laika sacensību garu mākslas dzīvē. 

 

Plašajā ekspozīcijā vērojams nesenā laikmeta vēriens – gan lielajos darbu izmēros, gan dažādajā mākslas valodā, ko mākslinieki varēja attīstīt. Viņu radošais, aktīvais gars bija nerimtīgs vēlmē sacensties. Bagātīgā stilistika, centieni pētīt un studēt dabu, pasauli, stilizēt un vispārināt, klusināt un uzsvērt – tā ir saspēle, kurā mākslinieki varēja viens otru bagātināt. Arī pilnīgi pretējs sniegums tika uztverts kā izaicinājums, kas liek būt vēl trāpīgākam tēlojumā, krāsu izvēlē un toņu izsmalcinātībā. Mākslinieks bagātināja mākslinieku, bet skatītāja uzdevums un aicinājums bija augt līdzi un izprast mākslinieciskās domas.

 

Izstādes veidotāji vēlējušies radīt „saspēli”, un skatītājam ir iespēja vērot mākslas attīstību starp ekspozīcijas vecāko un jaunāko darbu, proti, Gunāra Hermanovska “Kartupeļu racēji” (1947) un Valda Krēsliņa “Saldais dūms” (1990), kur no aktīvās dzīves norišu (ražas novākšana, zivju kūpināšana, rumulēšanās u.c.) attēlošanas, spraigās izteiksmes līdzekļu izmantošanas un būšanas dzīves centrā tiek sasniegta tēlu samierināšanās ar dzīvi un pasaules vērošana it kā “no malas”. Izstādes koncepcija skar mūsdienās aktuālus jautājumus: mākslinieka lomu, atbalstu dažādos laikmetos, mākslinieka aktivitāti toreiz un samierināšanos tagad.

 

Izstāde apskatāma līdz 29.01.2017.


Izstādes idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents.

Izstādes dizaina veidotāji: Igors Dobičins, Ansis Dobičins  

Atbalstītāji: Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”

 

Attēli no izstādes ekspozīcijas (foto I.Dobičins):

 

 

 

 

 

 

Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins un

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Aleksejs Burunovs

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 „PATIESAIS KLUSUMS”

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde

13.01.2017. -17.03.2017.

Teātra namā “Jūras vārti”, Ventspilī,  Karlīnes ielā 40

 

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāde „Patiesais klusums”, kas norisināsies no 13.janvāra līdz 19.februārim Teātra namā “Jūras vārti”, Ventspilī, aicina 20.gs.60.-80.gadu mākslinieku redzējumā un izpausmēs ielūkoties lietu metafiziskajā būtībā vai „mierīgās dzīves” žanrā, kā to sauca 17.gs. Francijā. Tieši interjera priekšmeti, ziedi, grāmatas, trauki, sveāturi utt. – mūsu sadzīves liecinieki, mākslinieku brīvā, radošā gara izpausmes atklāj bez tematiskiem nosacījumiem, izdabāšanas konjunktūrai, bet ļaujoties savai formas, krāsu, triepienu un stilistikas valodai. Subjektīvi veidots kompozicionāls kārtojums, filozofiskas pārdomas vai priecīga sajūsma par objekta formu, virsmu, faktūru – tā ir mākslinieku izvēle, kam ļauties aicināts arī mūsdienu skatītājs.

Izstādes ekspozīcija veidota uzsverot, ka latviešu glezniecībā klusā daba vairāk tiek tēlota kā pārticības svētki un gandrīz kā nejaušības parādās filozofiskas pārdomas, nolemtības sajūta vai aizejošā skaistuma estetizācija. Radot kluso dabu mākslinieks paliek tikai ar sevi, viņa domas galvenokārt tiek vēstas virzienā kā parādīt māksliniecisko varēšanu. Izstādē eksponēto mākslinieku: B.Bērziņš, O.Jaunarājs, I.Zariņš, O.Ābols, B.Vasiļevskis, J.Viļumainis, B.Baumane, J.Anmanis, J.Zemītis, P.Postažs, A.Zariņa, u.c.. darbos vērojams, ka klusās dabas žanrs ir daudznozīmīgs un var tikt izvērsts gan kā prieks par bagātīgo ražu vai sakrāls vēstījums, gan juteklisks baudījums vai pārdomu mirklis par pasaulīgās esības trauslumu.

 

Izstāde „Patiesais klusums” veidota kā turpinājums izstādēm “Pingpongs. Ideju saspēle” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un “Sarkanais un melnais” Vidzemes koncertzālē „Cēsis”, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai “Profesionālās mākslas pieejamība reģionos” Latvijas Mākslinieku savienības muzeja ciklā „Latvijas Mākslinieku savienības 75.gadu jubileja”.

 

Izstādes idejas autors: tēlnieks Igors Dobičins, biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” prezidents.

Izstādes dizaina veidotāji: Igors Dobičins, Ansis Dobičins

 

Atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”, Teātra nams “Jūras vārti”, Ventspilī


 

 

 

 

 

 

Bruno Vasiļevskis (1939-1990) "Saules stars", 1987. Audekls, eļļa, 50x65 cm. LMS muzejs

 

 

_____________________________________________________________________________________________________

 

 

IZSTĀDE ,,SARKANAIS UN MELNAIS"

 

 

 

________________________________________________________________________________________________

 

 

 

 

Maija Tabaka "Cilvēki pilsētā", 1982. Audekls, eļļa, 170x130cm. LMS muzejs

 

 

Liepājas muzejā būs skatāma Maijas Tabakas gleznu izstāde


 

9. decembrī, plkst. 17.00, atzīmējot Latvijas mākslinieku savienības 75 gadu jubileju, Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 ikviens ir aicināts uz izcilās Latviešu mākslinieces Maijas Tabakas gleznu izstādes “Maija Tabaka. Glezniecība. Retrospekcija” atklāšanu. 

 

 

Māksliniece ir viena no spožākajām latviešu gleznotājām. Maijas Tabakas darbos atspoguļotas neparastas sievietes, pasaku tēli, ievērojamas un interesantas latviešu un pasaules personības, kā arī citi iztēloti tēli.

 

Maijas Tabakas izvēlēto tēlu raksturs ir košs, ekspresīvs, stāstošs, tā izpausmes nereti ir sirreālas. Vienlaikus daļa no viņas mākslas ir autobiogrāfiska, taāu galvenokārt māksliniece ir palikusi uzticīga pazīstamu cilvēku psiholoģiskam portretējumam un pārdomātam, romantiskam, izvērstam stāstam.

 

Izstādē skatāmi darbi no Latvijas Mākslinieku savienības krājuma, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, mākslas galerijas "Mans's” kolekcijas un privātkolekcijas.

 

Māksliniece saņēmusi daudzus apbalvojumus, kā arī viņai bijušas personālizstādes ne tikai Latvijā, bet arī vairākās citās pasaules valstīs. 1983. gadā par Maija Tabaku izdota grāmata (autors Zigurs Konstants), bet 1976. gadā uzņemta filma „Nostāsti. Maija Tabaka” (režisors Hercs Franks),  izdota arī Līgas Blauas grāmata "Maija Tabaka. Spēle ar dzīvi", u.c.

 

Izstādes atklāšanā piedalīsies biedrības "Latvijas Mākslinieku savienība"   prezidents Igors Dobičins. Mākslinieku savienībai, kas mūsdienās juridiski pārtapusi par biedrību, šogad atzīmē 75. gadu jubileju, vienmēr ir bijusi sava, spēcīga, mākslinieciski radoša aura, kas neraugoties uz politiskām, ekonomiskām izmaiņām bija gan kā vairogs no varas, gan kā vieta, kur pulcējās stipras un ļoti spilgtas personības.

 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) īpašumā ir unikāls 20. gs. otrās puses mākslas darbu krājums, kuru LPSR Mākslas fonds sāka iepirkt 1957. gadā, un uz šīs kolekcijas bāzes 2001. gada 27.septembrī tika izveidots LMS muzejs.

 

LMS muzejs ir turpinājis 1941.gadā dibinātās Latvijas PSR Mākslinieku savienības un Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda, sabiedriskās organizācijas „Latvijas Mākslinieku savienība” darbību.  Kopš 2014.gada LMS ēkas un muzeja krājums ir vienots muzeja komplekss.

 

LMS muzejs – dzīvs, domu rosinošs muzejs, kurā pārstāvētas spilgtas personības – Leo Svemps, Boriss Bērziņš, Maija Tabaka, Jānis Pauļuks, LeaDavidova-Medene, Juris Mauriņš, Bruno Strautiņš, Gunārs Krollis, Rūdolfs Heimrāts, Silvija Šmidhena, Juris Gagainis un citi autori – novatorisku ideju realizētāji mākslā.

 

Maijas Tabakas darbu izstāde Liepājas muzejā Kūrmājas pr. 16/18 būs skatāma no 9. decembra līdz 26. februārim.

 

Izstāde Liepājas muzejā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

 

 

________________________________________________________________________________________________

 

 

 

MELDERE

Anita Meldere "Ansis kā burvis"  a/e  1984

 

LATVIJAS MĀKSLINIEKU SAVIENĪBAS MUZEJA IZSTĀDE "PORTRETS"

02.08. - 29.09.2014.

TEĀTRA NAMĀ "JŪRAS VĀRTI", KARLĪNES IELĀ 40, VENTSPILĪ.


 

Latvijas Mākslinieku savienība aicina uz izstādes atklāšanu 2014. gada 2. augustā plkst. 17.00 Teātra namā "Jūras vārti", Venstpilī.


Portrets mūsdienās ir ļoti populārs pašpatēriņa produkts ar t.s. pašiņu vai selfiju, kurus ikkatrs var izveidot nofotografējoties ar mobilā telefona palīdzību, un bieži vien jau tūlīt pat tas ir apskatāms globālajā tīmeklī. Cilvēciskā vēlme eksebicionēties ir ieguvusi vēl nebijušas iespējas atrādīt sevi publiskajā telpā. Varbūt tieši tādēļ būtiski ir ieskatīties portreta žanra mākslinieciskajās kvalitātēs?


Latvijas Mākslinieku savienība, aktualizējot savas mākslas darbu kolekcijas popularizēšanu, jau otro gadu ir aizsākusi Latvijas Mākslinieku savienības muzeja programmu „LMS MĀKSLAS DESANTS”, kas paredz, ka vairākās vietās Latvijas novados tiek veidotas ekspozīcijas, rosinot skatītāju iepazīt otru lielāko 20. gadsimta 2.puses mākslas darbu kolekciju Latvijā, kas ir nozīmīga ar izcilām mākslinieciskajām atklāsmēm.


Latvijas Mākslinieku savienība sadarbībā ar Teātra namu „Jūras vārti” pagājušajā gadā skatītājus iepazīstināja ar 20.gadsimta 80.gadu beigu glezniecību un tēlniecību, bet šī gada izstāde „Portrets” pozicionē laiku no 20.gadsimta 60.gadiem līdz 80.gadu beigām, kad portreta žanrs glezniecībā un tēlniecībā bija ļoti aktuāls, populārs un izvērsta tika tēmas attīstība.

Izstādē „Portrets” ir izvēlēti mākslas darbi, kas radīti dažādās mākslinieciskās izteiksmēs un stilistikā un nav bieži redzēti, piemēram, gleznotāju Leo Kokles, Anitas Melderes, Alda Kļaviņa darbi, kuru atšķirīgā glezniecības valoda atklāj liriska portreta iezīmes. Savukārt stilistikā, formveidē un materiālos bagātīgajā tēlniecības klāstā kā spoži meistari jāakcentē: Līze Dzeguze, Aleksandra Briede, Igors Vasiļjevs, kuru skulptūru izteiksmība kā mākslas aktualitāte nepazūd arī mūsdienās. Izstāde rosina aizdomāties par portreta žanra robežu paplašināšanu no reālām personībām līdz portretiem kā asociatīviem tēliem.


Izstāde „Portrets” ir apliecinājums, ka 20.gadsimta 70.-80.gados mākslinieki bija atraisīti domāšanā un, atklājot arvien jaunus izteiksmes veidus, ir vēlējušies parādīt visdažādākās personības un tēlus. Latvijas mākslas plašā amplitūda no klusinātiem toņiem līdz ekspresīvām krāsām, no lakoniski stilizētām granīta skulptūrām līdz graciozai plastikai bronzā ir mūsu kultūrvēstures nozīmīgs mantojums.

Mag.art. Baiba Guste

 

Izstādes koncepcijas autori: mākslas zinātniece Astrīda Valtere un tēlnieks Igors Dobičins

Teātra nams „Jūras vārti” mākslas un mūzikas projektu vadītāja Iveta Ērkšķe


Izstādes atbalstītāji: Ventspils pilsētas domes Kultūras centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība”.