Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Izstādes galerijā 2019 Izstādes galerijā 2018 Izstādes galerijā 2017 Izstādes galerijā 2016 Izstādes galerijā 2015 Izstādes galerijā 2014 Izstādes galerijā 2013 Izstādes galerijā 2012 Izstādes galerijā 2011 Linda Kozule Biruta Stafecka Īra Rozentāle Irīna Vorkale, Ilze Muceniece Diāna Adamaite Mākslas Dienas Juris Ģērmanis Mārīte Kluša Juris Utāns Lolita Zikmane Talsu Krūmu grupa LMS muzeja krājuma izstāde Izstādes galerijā 2010 Izstādes galerijā 2009 Izstādes galerijā 2008 Izstādes galerijā 2007 Izstādes galerijā 2006 Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Kontakti

BIRUTA STAFECKA
„MANA KREISĀ ROKA IR MANA LABĀ ROKA”

 

 

        Birutas Stafeckas daiļradē būtiska nozīme ir daudzpusīgam un daudzslāņainam lietu redzējumam. Tas nav tieši tverts realitātes atspoguļojums, bet gan gleznās iemiesots priekšstats par esošo un intuitīvi sajūtamo. Izslēdzot samākslotu vai konceptualizētu saceri, māksliniece paļaujas brīža piedāvātajām nejaušības iespējām, kas ļauj saskatīt ne tikai priekšmetiskos elementus, bet arī tos vienojošo saistību un citu esību. Birutas Stafeckas pasaule gleznās atklājas caur jūtīgi tvertiem tēliem, par pamatu idejas paušanai izmantojot cilvēka, bieži vien sievietes siluetu, kā tas sniegts risinājumos „Maiguma treniņš Oktobrī”, „Romantikas pieši”, „Nē – nebūt Ievai”. Nereti tēlojuma valodai nav nepieciešama sasauce ar realitāti, tā pāriet tēlos, kas nesniedz tiešu priekšstatu par cilvēciskajai redzes pieredzei zināmām lietām. Pāri visam esoša ir autores tiecība izprast dzīvības jēgu. Nav svarīgi, vai šis jēgas apliecinājums tiek rasts cilvēciskota tēla aprisēs vai asociatīvā simbolu valodā, kurā par izteicēju var kļūt laika ritējuma cikli, jūtu nianšu vai dabas motīvu vizualizācija, kā tas parādās darbos „Līdzināties – dzīvot”, „Piena ceļš un ķīseļa krasti”, „Pazaudētais simbols”, „Saulgrieži”, „Cietīsim skaisti”, „Laika elkonis”. Birutas Stafeckas tēli eksistē nesaraujamā harmonijā ar apkārtējo telpu, tie saplūst, pāriet viens otrā, atklājoties kā nedalāmai vienībai. Tā ir harmonija, kurā materiālais nevar pastāvēt bez garīgā, kurā ķermeniskais ir tikai daļa no absolūtā kopuma. Birutas Stafeckas tēlotā pasaule ir vienotā saskaņā eksistējošs veselums. Caur realitātes un netieši tveramā saspēli, pietuvināta un attālināta skatījuma meklējumiem Biruta Stafecka tiecas atklāt cilvēciskā jēgu un pietuvināties būtiskajam.
        Mākslinieces kolorīts, daudzslāņaini uzliktās krāsu nianses un jūtīgais uzliciens raksturo mākslinieces rokraksta savdabību. Ar krāsu slāņu atsegumiem tiek iegūts tonālais dziļums, ekspresija nereti atsedzas smalkos faktūru variējumos vai triepiena veidā. Tēli iegūst aprises definējošās, reizēm telpā izgaistošās līnijās. Idejiskajā un tēlojama saskaņā atklājas autores attiecības ar mākslu, kas definētas gleznā „Mēs abas ar krāsu”.

Mākslas zinātniece Diāna Rutkovska

 

Ielūgums