Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Izstādes galerijā 2017 Izstādes galerijā 2016 Izstādes galerijā 2015 Izstādes galerijā 2014 Izstādes galerijā 2013 Izstādes galerijā 2012 Izstādes galerijā 2011 Izstādes galerijā 2010 Latvijas un Baltkrievijas grafika Aldis Karkovskis Baiba Osīte Jāzeps Pīgoznis Mākslas dienas toreiz. '59 - '89. Ruta Bogustova Gloria Pazudis-Atrasts Inta Dobrāja Dialogs 2010 Lapu mežs Rudens 2010 Andris Biezbārdis Izstādes galerijā 2009 Izstādes galerijā 2008 Izstādes galerijā 2007 Izstādes galerijā 2006 Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Darbu iegāde Kontakti

 

Biedrības „Grafikas kamera” projekts  

 

„LAPU MEŽS”

 

  1. Augstspiedes darbu izstāde LMS galerijā 11. Novembra krastmalā 35 no 2010. gada 8. oktobra līdz 6. novembrim.
  2. Konference „Grafikas mākslas tendences Latvijā” LMS galerijā 11. Novembra krastmalā 35, 2010. gada 4. novembrī plkst. 11:00.
  3. Katalogs „Lapu mežs” augstspiedes tehnikas Latvijā 1960. – 2010.g.

 

Ja saknes tur, dod dzīvības sulu, gan stumbriem, gan zariem, gan lapām, tad lapas viskrāšņāko – vainagu tur.

 

Vecākā paaudze atmiņā saglabājusi 20.gs. 60.-70. gadu šīs tehnikas uzplaukumu mākslinieku D. Rožkalna, Z. Zuzes, V. Villeruša, vēlāk arī J. Brieža melnbaltajās grafikas lapās. Šī paaudze turpināja kopt profesora Pētera Upīša vadībā LMA studiju laikā un radošajā dzīvē dominējušās tradīcijas. 70. – 80. gadi ienesa lielas pārmaiņas izstādēs. Izstādēs ar krāsu bagātību ienāca litogrāfija, vienlaikus daudzi mākslinieki turpināja strādāt ofortā.

Šodien, pēc ilga pārtraukuma vienkopus redzam māksliniekus, kuri nebaidās šīs tehnikas diktētos priekšnosacījumus izmantot savu ideju un emociju spēka demonstrēšanai. Robustums, kam jāprot gan pakļauties, gan virtuozi izmantot. Smalkums, bet tikai līdz zināmai robežai. Laukums – gluda virsma un uzirdināts laukums, kas veido toņu pārejas. Profesora P. Upīša vārdiem runājot: „melns, balts, pelēks, melns, balts, pelēks”. Šodienas darbos pelēkais ir atradis savdabību un krāsainību. Vai skrejošais, nevaļīgais skatītājs maz zina, vai viņš vēlas iedziļināties? Ja steiga ir dzīves nepieciešamība, tad grafiķim no tās ir jāatsakās. Grafikā viss top lēni, taāu tas nenozīmē, ka enerģijas lādiņš ir klusināts. Rokas pieskāriens tikai turpina emocijas un izjūtas. Darba procesā vienlīdz asam jābūt gan prātam, gan instrumentiem: kaltam, greblim vai nazim. Tad rezultāts mūsu skatītāju neatstāj vienaldzīgu.

Izstādē vienkopus izstādīti dažādu paaudžu mākslinieku darbi, kā arī to LMA studentu darbi, kuri regulāri strādā vai tikai nedaudz pieskārušies šīs tehnikas burvībai. I. Avotiņa, L. Pujate brīvi un atšķirīgi darbojas ar materiāliem – koku un linoleju. Ja L. Pujate izceļ koka struktūru un ar minimālu krāsu kontrastu akcentē ūdens enerģiju, tad pieredzējusī māksliniece I. Avotiņa plēš virsmu un baltās līnijas rāda rokas savdabību. M. Čačkas „Trīsdesmit trīs lapas” ar puzles spēles principu paplašina telpu maigai un pūkainai sajūtai. S. Koleāenko „Slapjš mirklis” finiera virsmas faktūru izmanto viļņainās kustībās grimstošu figūru tēlojumam. Līdzsvars noturēts. V. Grīnberga drosmīgi un vīrišķīgi līdz minimumam vienkāršo dinamiku un melni balto saspēli. Tas ir kā spēcīgs grūdiens ārpus visa mierīgā, pilsoniskā, bet tomēr ietverts savā norobežotajā telpā. M. Mackus „Siesta” – šāds temperaments pa spēkam jaunībai un ceļotpriekam. Krāsu attiecības: balts uz balta un zils uz vēl zilāka. Starptoņi un kontrasts. Vēlēšanās iziet ārpus plaknes, ienākt pie mums telpā. Ir tuvības sajūta. L. Šellare – izteikts smalks, delikāts un vienlaikus daudzslāņains pieskāriens. Gaisma un līnija viena otrai palīdz darbā „Atmošanās”. P. Liepa nedod atelpu, liekot skatītājam domu asināt kā nazi, autors izvirza citu koncepcijas skata punktu. I. Nagliņas aizliegtās, pieļaujamās un nogaidošās krāsas asociatīvi paplašina telpu. Viņas darbi ir brīvi un suverēni. Kā pāreja no pagājušā gadsimta uz šodienu būtu vērtējami M. Subaāa krāsu spēks un domas blīvums, kuru pastiprina pastozais, reljefais formas raksturs.

Izstādes „Lapu mežs” mērķis ir aktivizēt māksliniekus, kuri darbojas šajās vēsturiskajās tehnikās. Kā arī radīt skatītājam iespēju vienkopus vērtēt jaunus darbus, jaunus māksliniekus un kataloga ietvaros dot retrospektīvu atskatu tehnikas attīstībā. Mākslas vēsturniekiem iztādes ietvaros organizētajā konferencē rastos iespēja izteikt savu viedokli, vērtējumu, kā arī analizēt mākslas tendences Latvijā.

 

 

Izstādes kuratore Ilze Lībiete.

Darba grupa: Ieva Nagliņa, Lāsma Pujate un Sergejs Koleāenko.

 

Projekts „Lapu mežs” ir otrā daļa no izstāžu cikla „Grafikas tehnikas Latvijā”.

Kā pirmo varējām redzēt izstādi „Akmens atmiņa” un katalogu „Litogrāfija Latvijā 1960. – 2006. g.

 

Kuratore Ilze Lībiete

 

 

 

Ielūgums

 

 

 

 

Lapu mežs

 

Lapu mežs

 

Lapu mežs

 

Lapu mežs

 

Lapu mežs