Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Izstādes galerijā 2018 Izstādes galerijā 2017 Izstādes galerijā 2016 Izstādes galerijā 2015 Izstādes galerijā 2014 Izstādes galerijā 2013 Izstādes galerijā 2012 Izstādes galerijā 2011 Izstādes galerijā 2010 Latvijas un Baltkrievijas grafika Aldis Karkovskis Baiba Osīte Jāzeps Pīgoznis Mākslas dienas toreiz. '59 - '89. Ruta Bogustova Gloria Pazudis-Atrasts Inta Dobrāja Dialogs 2010 Lapu mežs Rudens 2010 Andris Biezbārdis Izstādes galerijā 2009 Izstādes galerijā 2008 Izstādes galerijā 2007 Izstādes galerijā 2006 Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Kontakti

 

INTAS DOBRĀJAS GLEZNU IZSTĀDE

 

 

        No 2010. gada 5. – 27. augustam Latvijas Mākslinieku savienības galerijā skatāma gleznotājas Intas Dobrājas jubilejas retrospektīva darbu personālizstāde, kurā eksponētas gleznas, tapušas laika posmā no pirmās izstādes 1968. gadā līdz šai dienai. Izstādē izstādīti darbi, kuri atrodas Latvijas muzeju darbu arhīvos, privātkolekcijās un autores īpašuma esošie darbi.

 

        Inta Dobrāja dzimusi 1940. gadā, 1967. gadā absolvējusi Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Kopš 1972. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Mākslinieces tēmu lokā dominējošo vietu ieņem figurāli tēli, portreti, darba tematikai veltīti risinājumi, kā arī klusās dabas. Intas Dobrājas daiļrade saistās ar sadzīvē rastām vērtībām, kuras saglabājušas savu nozīmi ikvienā vēsturiskajā laika posmā.

 

        „Intas Dobrājas mākslas ceļā nav iepriekšējā noliegšanas un lūzuma posmu. Viņa vienmēr turējusies pie telpiski tonālās glezniecības, kā pie visspilgtākā izteiksmes veida, jo neredz iemeslu, kādēļ no tā vajadzētu atteikties. Māksliniece arī saprot, cik svarīgi palikt uzticīgai sev. Jāmainās būtu tikai tad, ja forma vairs neatbilstu domai un pārliecībai, ja līdzšinējā izteiksmes valoda izrādītos izsmelta. Viņas mākslā maiņas punkti bijuši tikai kā pilnveidošanās pakāpieni, arvien prasmīgāk un tiešāk atsedzot emocionāli izjustu tēmu.” – tā Intas Dobrājas daiļradi raksturo Uldis Zemzars.

 

 

 

Ingrīda Burāne:

             Pēc nedaudz vairāk kā divdesmit gadiem māksliniece INTA DOBRĀJA ar saviem darbiem atkal ir ienākusi Mākslinieku nama galerijas zālē. Ienākusi, lai atskatītos un rādītu to, ko no savu gleznu bagātīgā un daudzveidīgā kopuma izvēlējusies nozīmīgas dzīves jubilejas skatei. Šī ir gaidīta ekspozīcija, jo kopš pirmās līdzdalības mākslas izstādēs (1968) Intai Dobrājai vienmēr bijis savs sapratēju, atzinēju loks. Un tas nav maz. Kas nodrošina māksliniecei tik ilgstošu un patiesu interesi par viņas domu un jūtu pasauli?

            Te varētu minēt daudz un dažādus apstākļus, nezūdamības, laika ritējuma noteiktā sakarības. Un, protams, pašas mākslinieces personību, viņas rakstura īpašības. No tām, manuprāt, kā būtiskākās izceļamas trīs vērtības, bez kurām mākslinieks nevar nostiprināt savu vietu paaudzes, glezniecības un nacionālās (līdz ar to pasaules) kultūras kontekstā.

            MĒRĶTIECĪBA. No attāluma vērojot, šķiet, ka ar apbrīnojamu vieglumu māksliniece jau agros gados apzinājusies ceļu, kas ejams. Un pielikusi visas pūles, lai pašas nospraustās robežās īstenotu principus, patiesības, gudrības, kuras ieliek savas glezniecības izteiksmes noskaidrošanā. Caur skaisto, sievišķīgo, mūžīgo Inta Dobrāja runā par nepārtrauktību, vitalitāti, harmoniju. Tādējādi mākslinieces spēks sekmē to līdzsvaru, kas tik nepieciešams daudzu ētisku un estētisku vērtību sairuma laikā.

            PATSTĀVĪBA. Ar respektējamu noturību Inta Dobrāja ir pilnveidojusi izvēlēto tēmu un izteiksmes līdzekļu loku. Viņa nav locījusies līdzi īslaicīgām modes tendencēm, publikas gaumei un kritikas apnicīgajiem prasījumiem pēc mākslas laikmetīguma. Reiz kādā sarunā māksliniece teikusi – Kur man pašai sava pārliecība, tur es daudz neklausos nekādos labos padomos. Kurp ved ar labiem padomiem bruģēts ceļš, tas jau tautas parunā iekodēts. Uzticība savai pārliecībai ir tā, kas ļāvusi Intai Dobrājai izkopt savu balsi. Ar citām nesajaucamu, dziļu, piesātinātu, noskaņās bagātu.

            PROFESIONALITĀTE. Ja ar šo jēdzienu saprot ne tikai kādas ieceres teorētisku izklāstu, pieteikumu, koncepciju, bet noteiktas kvalitātes amata prasmes, tad Inta Dobrāja ir sasniegusi atzīstamu meistarību. Teicama zīmētāja, kas brīvi rīkojas ar kompozīcijas likumībām, pretgaismās tvertā niansētā kolorīta izpratne dod iespēju plaknē veidot pilnīgu telpas un formas iluzionismu. Un tieši formas izpratnē, tektonikā, apmīļojumā, manuprāt, ir kāda īpaša nianse, kas Intas Dobrājas rokrakstu dara unikālu. Varbūt tas nāk no viņas sākotnējās keramiķes izglītības. Tā vien vedas mākslinieces raženos sieviešu kailaugumus salīdzināt ar Latgales dižmeistaru vizošajām, aicinošajām piena krūkām. Un ne tikai jēdzieniskajā daudznozīmīgumā, bet tieši formu plastiskumā, atbilstībā, monumentalitātē.

            TALANTS? Par talantu nerunāšu. Tas piemīt gandrīz katram kādā noteiktā jomā. Talants nav ne izmērāms, ne prognozējams, ne par ātru cildināms, ne priekšlaicīgi norakstāms pie radošas kļūmes, no kurām nav pasargāts neviens. 1975. gadā režisors Hercs Franks un operators Juris Podnieks izveidoja jaunajiem māksliniekiem veltītu kinožurnālu. Tajā bija vairāki sižeti, kuri stāstīja par daudzām cerībām. Tā īsti mākslā piepildījušās un palikušas, manuprāt, tikai divas. Viena no tām ir šīs izstādes autore Inta Dobrāja. Talants nepastāv, neeksistē, neatklājas bez mērķtiecības, patstāvības un profesionalitātes.

 

 

 

Inta Dobrāja

 

Šuvējas. 1989. g. a/e 114x116

 

 

Inta Dobrāja

 

Māte ar bērnu. 1983. g. a/e 90x92

 

 

Inta Dobrāja

 

Ar sveci. 2000. g. a/e 46x41