Latvijas Mākslinieku saveinība
Par galeriju Izstādes Izstādes galerijā 2017 Izstādes galerijā 2016 Izstādes galerijā 2015 Izstādes galerijā 2014 Izstādes galerijā 2013 Izstādes galerijā 2012 Izstādes galerijā 2011 Izstādes galerijā 2010 Latvijas un Baltkrievijas grafika Aldis Karkovskis Baiba Osīte Jāzeps Pīgoznis Mākslas dienas toreiz. '59 - '89. Ruta Bogustova Gloria Pazudis-Atrasts Inta Dobrāja Dialogs 2010 Lapu mežs Rudens 2010 Andris Biezbārdis Izstādes galerijā 2009 Izstādes galerijā 2008 Izstādes galerijā 2007 Izstādes galerijā 2006 Fotogalerija Starptautiskie projekti Lokālie sadarbības projekti Diskusijas Pasākumi Aktualitātes Darbu iegāde Kontakti

 

INTAS DOBRĀJAS GLEZNU IZSTĀDE

 

 

        No 2010. gada 5. – 27. augustam Latvijas Mākslinieku savienības galerijā skatāma gleznotājas Intas Dobrājas jubilejas retrospektīva darbu personālizstāde, kurā eksponētas gleznas, tapušas laika posmā no pirmās izstādes 1968. gadā līdz šai dienai. Izstādē izstādīti darbi, kuri atrodas Latvijas muzeju darbu arhīvos, privātkolekcijās un autores īpašuma esošie darbi.

 

        Inta Dobrāja dzimusi 1940. gadā, 1967. gadā absolvējusi Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Kopš 1972. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Mākslinieces tēmu lokā dominējošo vietu ieņem figurāli tēli, portreti, darba tematikai veltīti risinājumi, kā arī klusās dabas. Intas Dobrājas daiļrade saistās ar sadzīvē rastām vērtībām, kuras saglabājušas savu nozīmi ikvienā vēsturiskajā laika posmā.

 

        „Intas Dobrājas mākslas ceļā nav iepriekšējā noliegšanas un lūzuma posmu. Viņa vienmēr turējusies pie telpiski tonālās glezniecības, kā pie visspilgtākā izteiksmes veida, jo neredz iemeslu, kādēļ no tā vajadzētu atteikties. Māksliniece arī saprot, cik svarīgi palikt uzticīgai sev. Jāmainās būtu tikai tad, ja forma vairs neatbilstu domai un pārliecībai, ja līdzšinējā izteiksmes valoda izrādītos izsmelta. Viņas mākslā maiņas punkti bijuši tikai kā pilnveidošanās pakāpieni, arvien prasmīgāk un tiešāk atsedzot emocionāli izjustu tēmu.” – tā Intas Dobrājas daiļradi raksturo Uldis Zemzars.

 

 

 

Ingrīda Burāne:

             Pēc nedaudz vairāk kā divdesmit gadiem māksliniece INTA DOBRĀJA ar saviem darbiem atkal ir ienākusi Mākslinieku nama galerijas zālē. Ienākusi, lai atskatītos un rādītu to, ko no savu gleznu bagātīgā un daudzveidīgā kopuma izvēlējusies nozīmīgas dzīves jubilejas skatei. Šī ir gaidīta ekspozīcija, jo kopš pirmās līdzdalības mākslas izstādēs (1968) Intai Dobrājai vienmēr bijis savs sapratēju, atzinēju loks. Un tas nav maz. Kas nodrošina māksliniecei tik ilgstošu un patiesu interesi par viņas domu un jūtu pasauli?

            Te varētu minēt daudz un dažādus apstākļus, nezūdamības, laika ritējuma noteiktā sakarības. Un, protams, pašas mākslinieces personību, viņas rakstura īpašības. No tām, manuprāt, kā būtiskākās izceļamas trīs vērtības, bez kurām mākslinieks nevar nostiprināt savu vietu paaudzes, glezniecības un nacionālās (līdz ar to pasaules) kultūras kontekstā.

            MĒRĶTIECĪBA. No attāluma vērojot, šķiet, ka ar apbrīnojamu vieglumu māksliniece jau agros gados apzinājusies ceļu, kas ejams. Un pielikusi visas pūles, lai pašas nospraustās robežās īstenotu principus, patiesības, gudrības, kuras ieliek savas glezniecības izteiksmes noskaidrošanā. Caur skaisto, sievišķīgo, mūžīgo Inta Dobrāja runā par nepārtrauktību, vitalitāti, harmoniju. Tādējādi mākslinieces spēks sekmē to līdzsvaru, kas tik nepieciešams daudzu ētisku un estētisku vērtību sairuma laikā.

            PATSTĀVĪBA. Ar respektējamu noturību Inta Dobrāja ir pilnveidojusi izvēlēto tēmu un izteiksmes līdzekļu loku. Viņa nav locījusies līdzi īslaicīgām modes tendencēm, publikas gaumei un kritikas apnicīgajiem prasījumiem pēc mākslas laikmetīguma. Reiz kādā sarunā māksliniece teikusi – Kur man pašai sava pārliecība, tur es daudz neklausos nekādos labos padomos. Kurp ved ar labiem padomiem bruģēts ceļš, tas jau tautas parunā iekodēts. Uzticība savai pārliecībai ir tā, kas ļāvusi Intai Dobrājai izkopt savu balsi. Ar citām nesajaucamu, dziļu, piesātinātu, noskaņās bagātu.

            PROFESIONALITĀTE. Ja ar šo jēdzienu saprot ne tikai kādas ieceres teorētisku izklāstu, pieteikumu, koncepciju, bet noteiktas kvalitātes amata prasmes, tad Inta Dobrāja ir sasniegusi atzīstamu meistarību. Teicama zīmētāja, kas brīvi rīkojas ar kompozīcijas likumībām, pretgaismās tvertā niansētā kolorīta izpratne dod iespēju plaknē veidot pilnīgu telpas un formas iluzionismu. Un tieši formas izpratnē, tektonikā, apmīļojumā, manuprāt, ir kāda īpaša nianse, kas Intas Dobrājas rokrakstu dara unikālu. Varbūt tas nāk no viņas sākotnējās keramiķes izglītības. Tā vien vedas mākslinieces raženos sieviešu kailaugumus salīdzināt ar Latgales dižmeistaru vizošajām, aicinošajām piena krūkām. Un ne tikai jēdzieniskajā daudznozīmīgumā, bet tieši formu plastiskumā, atbilstībā, monumentalitātē.

            TALANTS? Par talantu nerunāšu. Tas piemīt gandrīz katram kādā noteiktā jomā. Talants nav ne izmērāms, ne prognozējams, ne par ātru cildināms, ne priekšlaicīgi norakstāms pie radošas kļūmes, no kurām nav pasargāts neviens. 1975. gadā režisors Hercs Franks un operators Juris Podnieks izveidoja jaunajiem māksliniekiem veltītu kinožurnālu. Tajā bija vairāki sižeti, kuri stāstīja par daudzām cerībām. Tā īsti mākslā piepildījušās un palikušas, manuprāt, tikai divas. Viena no tām ir šīs izstādes autore Inta Dobrāja. Talants nepastāv, neeksistē, neatklājas bez mērķtiecības, patstāvības un profesionalitātes.

 

 

 

Inta Dobrāja

 

Šuvējas. 1989. g. a/e 114x116

 

 

Inta Dobrāja

 

Māte ar bērnu. 1983. g. a/e 90x92

 

 

Inta Dobrāja

 

Ar sveci. 2000. g. a/e 46x41